Fliks arī norāda, ka astoņas "Bombardier Q400" lidmašīnas par 160 miljoniem ASV dolāru (ap 80 miljoniem latu) "airBaltic" pasūtīja vēl laikā, kad bija kopā ar zviedru lidsabiedrību "SAS", un, lai darījumu pabeigtu šogad, nepieciešams finansējums. Tāpēc "airBaltic" esot jāpieņem lēmums, vai atgūt preču zīmes jau tuvākajā laikā, kas savukārt pasliktinās tās bilances rādītājus un lidmašīnu iegādes darījumu apdraudēs, norāda Fliks.
Fliks stāsta, ka 2008.gada zaudējumu dēļ "airBaltic" veidojās parāds "SAS" par degvielu un lidmašīnu depozītu, kā arī iestājās negatīvs pašu kapitāls. 2009.gadā "airBaltic", Flika vārdiem, "arī bez preču zīmes pārdošanas bija ap 4 miljonu latu peļņa, kas nav slikts rādītājs tādā krīzē". Taču situācija bijusi saspringta, jo bija jāapmaksā saistības, bet bija sarežģīti atrast kredīta devējus, jo kompānijai bija negatīvs pašu kapitāls, stāsta Fliks.
Viņš stāsta, ka 2009.gadā Latvijā kreditēties bija ļoti sarežģīti, bet "neviena ārvalstu banka negribēja skatīties uz Latvijas kompāniju". Tādēļ "airBaltic" vienojies ar valsti, ka jāpalielina pašu kapitāls. "Domājām ilgi, ko pārdot, neatradām neko, kas būtu pietiekami likvīdi, izdomājām par zīmolu," apgalvo Fliks.
Fliks laikrakstam uzsver, ka pats ir ieinteresēts, lai kompānijas vērtība ilgtermiņā aug, jo ir uzņēmies kredītsaistības un no "airBaltic" labklājības atkarīgs viņa finanšu stāvoklis. Saistības esot "pietiekami lielas", sacīja Fliks.
"Ilgtermiņā ir absolūti skaidrs, ka zīmolam jābūt pie "airBaltic", tādēļ atradām konstrukciju, ka "airBaltic" paņem zīmolu atpakaļ, kad to atļauj finanšu rādītāji," stāsta Fliks, tomēr detaļas neizklāsta, jo "dažām lietām tomēr jāpaliek mazliet konfidenciālām".
Pagājušajās nedēļas ažiotāžu par zīmola pārdošanu Fliks sauc par vētru ūdens glāzē. "Atzīstu vienu pamatīgu kļūdu - ja realizē šādu darījumu, tomēr sabiedrība jāinformē, to vajadzēja izdarīt uzreiz pēc darījuma pērn novembrī. Un vēl slikti - man tiešām žēl, ka mēs atstājām gan (satiksmes) ministru (Kasparu Gerhardu (TB/LNNK)), gan ("airBaltic") padomes locekļus neērtā pozīcijā par šo darījumu," saka Fliks. Jāatgādina, ka Gerhards atsaucis lidsabiedrības padomes locekļus, jo tie neesot pietiekami detalizēti izpētījuši darījuma nosacījumus.
Fliks apgalvo, ka novērtēt preču zīmi un atstāt "airBaltic" aktīvos nebija iespējams. Fliks atzīst, ka tagad "airBaltic" pašu kapitāls ir pozitīvs, taču preču zīmes darījums vēl esot nepieciešams, "jo "airBaltic" bilances rādītāji to neļauj". Viņš norāda, ka pašu kapitālam būtu jābūt "mazliet lielākam nekā pašlaik (...), virs 10 miljoniem latu, es domāju."
""airBaltic" jāpieņem lēmums paņemt preču zīmi pie zināmiem nosacījumiem, jo, ja tā rezultātā bilance paliek sliktāka, ļoti vāja, tad, domāju, darījumu var realizēt mazliet vēlāk. Pievēršam lielu uzmanību bilancei, jo Kanādas Eksporta banka prasīja izpildīt finanšu rādītājus," klāsta Fliks.
Viņš norāda, ka sarunas par lidmašīnu finansēšanu ievilkās pāri par vienu gadu tieši bilances rādītāju dēļ, un tagad ir saņemtas pirmās trīs lidmašīnas, par ko "airBaltic" ir samaksājis. Fliks sola, ka finansējums tiks apgūts līdz septembra beigām, "saņemsim visas astoņas pasūtītās lidmašīnas". Ja tagad "airBaltic" atgūst preču zīmi, tas var apdraudēt lidmašīnu iegādes darījumu, norāda Fliks.
Fliks atturējās prognozēt, kad "airBaltic" varētu atgūt preču zīmi: "Tiešām jāskatās, kādi rādītāji. Mēs apspriedīsim ar akcionāriem un skatīsimies, kādus rādītājus bilancē gribam."
Viņš apgalvo, ka neesot tā, ka preču zīmes pārdošana samazināja valsts ieguldījumu vērtību. "Godīgi sakot, lai kāds cits paņem preču zīmi, jo man galvenais ir bilances rādītāji," saka Fliks. Viņš gan neatklāj, cik "airBaltic" samaksāja BAS par preču zīmēm.
Atturīgi Fliks runā arī par to, kur BAS ņēma naudu, lai pirktu preču zīmes, lakoniski atbildot: "No bankām." "Tīri formāli pozitīvs kapitāls atļauj bankām kreditēt, bet negatīvs neļauj," tā Fliks skaidro to, kāpēc kred'titu nevarēja saņemt pati "airBaltic".
Viņš neatbildēja, kāda ir BAS naudas plūsma, sakot vien, ka tā ir "pagaidām pietiekama", taču neatklāj, no kā: "Tas tiešām ir jautājums, uz ko tagad neatbildēšu." Fliks neatklāja arī to, ko ieķīlājis, lai saņemtu aizdevumu.
Jau ziņots, ka otrdien Fliks publiski apgalvoja - Satiksmes ministrijas vadība bija informēta par aviokompānijas zīmola pārdošanu, un noliedza, ka būtu panākta kāda jauna vienošanās par zīmola atdošanu atpakaļ – darījums jau no paša sākuma esot paredzējis "airBaltic" tiesības atgūt zīmolu, kad uzlabosies uzņēmuma finanšu radītāji. Savukārt Gerhards atkārtoti uzsvēra, ka nav zinājis par zīmola pārdošanas "aspektiem un norisi".
Aviokompānijas zīmols "airBaltic" un vairākas ar to saistītas preču zīmes pagājušajā gadā pārdotas lidsabiedrības prezidenta Flika uzņēmumam BAS. Saskaņā ar "airBaltic" auditētajā 2009.gada pārskatā minēto, uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,1 miljona latu apjomā 2009.gadā noteica sertificēts vērtētājs. Norēķini par zīmola iegādi jāveic līdz 2010.gada beigām.
Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš iepriekš paziņoja, ka lidsabiedrības padome par uzņēmuma zīmola pārdošanu lēmusi vienbalsīgi un nav šaubījusies par darījuma izdevīgumu. Par šo jautājumu padome lēma pērn decembrī, lai piesaistītu kapitālu finansu situācijas stabilizēšanai un turpmākai attīstībai. Legzdiņš uzsver, ka šis darījums nav samazinājis kapitāldaļas vērtību nevienam no akcionāriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
