Miķelsons intervijā laikrakstam norāda, ka joprojām nav atrasts finansējums un nav politiskas vienošanās starp Baltijas valstīm šo spēkstacijas objektu finansēt, taču, „pat ja finansējums atrastos", līdz 2018.gadam uzbūvēt šādu elektrostaciju esot nereāli.
Jau 2006.gadā bijušas bankas, kas būtu gatavas izsniegt 600 miljonu eiro aizdevumu jaunas elektrostacijas būvei, taču vēlāk „Lietuvā projekts pārvērtās bezjēdzīgās politiķu pārrunās".
Bez tā, ka nav vienošanās starp Baltijas valstīm par stacijas kopīgu būvēšanu, Miķelsons kā pašu galveno problēmu min to, ka šādas stacijas iespējamajam investoram būtiskākais ir - cik gados investīcijas atpelnīsies. Lai piesaistītu investoru, kuru interesē šis jautājums, jānodrošina garantēts enerģijas iepirkums par garantētu cenu, taču to brīvā enerģētikas tirgus apstākļos ir neiespējami izdarīt, uzskata Miķelsons.
„Delfi" jau vēstīja, ka jūnija sākumā noskaidrojās: vēlēšanos investēt jaunajā Visaginas AES projektā izteikušas divas kompānijas - Japānas "Hitachi GE Nuclear Energy" un ASV "Westinghouse Electric Company". Iespējamo investoru pārstāvji pauduši, ka projekts ir interesants, pateicoties iecerētajiem energosistēmu starpsavienojumiem ar Poliju un Ziemeļvalstīm, kā arī jau esošajam savienojumam starp Somiju un Igauniju, kā arī nolieguši, vai Visaginas AES biznesa modeli negatīvi varētu ietekmēt kodolelektrostacijas, ko plānots celt kaimiņos, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
