Nabadzīgās valstis, kas ieviesa eiro, sākotnēji sāka dzīvot labāk, taču, pieļaujot kļūdas ekonomikas attīstīšanā, nonāca lielās problēmās. Piemēram, Spānija, koncentrējoties uz nekustamā īpašuma tirgu, bet Kipra - attīstot nerezidentu noguldījumu sektoru, aģentūrai LETA piemērus minēja Ošlejs. Arī Latvija, viņaprāt, ir koncentrējusies uz šīm divām jomām, tādējādi radot iespēju līdzīgiem scenārijiem, kādos nokļuva abas viņa minētās valstis.
Turklāt Latvija nedarot neko no tā, ko dara veiksmīgās eirozonas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas koncentrējusies uz vietējās rūpniecības attīstīšanu. "Mēs atkārtojam citu neveiksmīgo eirozonas valstu modeļus," pauda ekonomists. Gadījumā, ja kardināli netiks mainīta valsts politika, Latvijā var atkārtoties Spānijas un Kipras scenārijs, pārliecināts ir Ošlejs.
Lai tas nenotiktu, valstij būtu jāiegulda līdzekļi vietējā rūpniecības preču un pakalpojumu sektora attīstībā, jo pašreizējā virzība, viņaprāt, ir muļķīga un bīstama.
Tāpat viņš uzskata, ka Latvija ar pievienošanos eirozonai izdara dārgas un nevajadzīgas likmes saistībā ar gaidāmajām iemaksām stabilizācijas fondā. "Mēs iztērēsim daudz naudas bez acīmredzama ieguvuma. Tā ir dārga likme uz to, ka būs labāk, un tai nav jēgas," noteica Ošlejs.
Viņš prognozēja, ka dzīve Latvijā pēc eiro ieviešanas sākotnēji neatšķirsies no tās, kāda tā ir pirms eiro ieviešanas.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN), kurā darbojas Eiropas Savienības valstu finanšu ministri, šodien pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikušas vēl 176 dienas - 2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.
