"[..] Ideja viņam neizsauca alerģiju. Ja valsts puse tam piekritīs, mēs ļoti ātri sastādīsim sanācijas plānu, jo menedžments, kas strādāja Krājbankā, manā uzskatā bija labākais Latvijā. Sanācija ir procedūra, kura saskaņā ar plānu tiek veikta tad, kad banka ir pasludināta par maksātnespējīgu. To veic regulatora struktūras kopā ar bankas īpašniekiem. Līdz ar to būtu iespējams atgriezt Krievijas kompāniju naudu, ne visu, bet tie, kuru nauda ir iestrēgusi bankas bilancē, domāju, būtu ar mieru, un mēs viņiem izmaksātu naudu saskaņā ar grafiku. Saistības pret juridiskajām personām, kuru apjoms ir pietiekami liels, var tikt strukturētas. Respektīvi, arī šo naudu saskaņā ar grafiku varētu atgriezt," teicis Antonovs seniors.
Viņš paudis, ka šobrīd Krājbankā ir ļoti nozīmīgi mantiskie aktīvi, jo banka savā klientu kreditēšanas politikā precīzi ievēroja ķīlu izņemšanu - pie mazākā defolta riska ķīlas pārņemtas, kā rezultātā Krievijā vien ir nozīmīgi aktīvi. "Mantiskie aktīvi var tikt pārdoti, pārvēršot tos naudā. Neņemšos nosaukt termiņus, taču tie ir saprātīgi, un mūsu speciālisti varētu izrēķināt ar precizitāti līdz kvartālam," saka Antonovs.
Savukārt Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" sanācija, pēc Anotonova seniora sacītā, no likumdošanas viedokļa vairs nav iespējama, jo ir sākta šīs bankas bankrota procedūra. "Jau ir konkursa pārvaldnieks, tas ir Neils Kūpers. Ļoti profesionāls, cilvēks ar nevainojumu reputāciju. Pateicoties viņa darbībai, bankrota procedūra nebūs īsa, bet arī banka nav maza, domāju, tas prasīs kādus piecus gadus. Uzskatu, ka visi bankas kreditori saņems pilnīgi visus savus līdzekļus atpakaļ, jo "Snoras" kapitāls ir pietiekams."
Antonovs intervijā gan atzīst, ka "Snoras" darbības ekstraordinārā apstādināšana no Lietuvas atbildīgo iestāžu puses "bija galēji negaidīta". "Kad dienas vidū to faktu uzzināju, jo man zvanīja dēls, kurš paziņoja, ka "Snoras" ir pagaidu administrācija, es vienkārši nenoticēju," stāstījis Antonovs seniors.
Viņš gan norāda, ka bankas organisms ir uzbūvēts tā, ka bez pēdām izzagt no tās naudu un vēl jo vairāk publiskajā telpā minētās summas ir nereāli. "2008.gada krīzes fonā, kad bija cietusi visas banku sistēmas likviditāte un arī Krājbanka, vienlaikus notika procesi, kas ir saistīti ar lielu sistēmveidojošu uzņēmumu darbību, piemēram, "airBaltic"," sacījis baņķieris.
Viņš skaidrojis, ka lidsabiedrība "airBaltic" tolaik atradās intensīvas attīstības posmā. Līzingā pirktas lidmašīnas, palielināts personāls, "airBaltic" apguva jaunus maršrutus. Vienlaikus kompānija līdz zināmai pakāpei darbojās kā "diskaunters" - lai piesaistītu pasažieru plūsmu, biļetes tika tirgotas ārkārtīgi lēti, kas radīja operacionālus zaudējumus.
"Mēs to sapratām, jo pie mums vērsās ar piedāvājumiem kreditēt šo kompāniju. Cik es to zinu, mēs neizrādījām īpašu entuziasmu tūlīt kreditēt. Taču tajā laikā Latvijā tolaik pietiekami autoritatīvu cilvēku darbību rezultātā mēs bijām spiesti sākt "airBaltic" kreditēšanu, jo bažījāmies, ka no bankas tiks izņemti nozīmīga apjoma depozīti, kas krīzes laikā nebūtu labi. Turklāt kredīta apjoma summa nemitīgi auga, jo vajadzēja kompensēt operacionālos zaudējumus, vajadzēja fondēt kompānijas attīstību," stāstījis Antonovs.
Baņķieri saskārās ar normatīvu, kas ierobežoja kreditēšanas apjomu vienam aizņēmējam. "Turklāt regulators, saprotot, ka mēs finansējam aizņēmēju, kura finansiālais stāvoklis nav sevišķi labs, bankai lika izveidot papildu rezerves. Bet tas nozīmē vēl vairāk samazināt bankas kapitālu, kas draudēja ar to, ka mēs nokristu līdz līmenim, kad tiek pārkāpts kapitāla pietiekamības normatīvs," skaidrojis uzņēmējs.
Baņķieri vērsušies pie regulatora, lūdzot piemērot īpašu politiku, ņemot vērā bankas attiecības ar tādu sistēmveidojušu aizņēmēju jā "airBaltic". "Taču sapratni neradām. Vēl vairāk, mums pateica, ja turpināsim vēl vairāk kreditēt "airBaltic", bankas darbībai tiks uzlikti ierobežojumi. Rezultātā bijām spiesti "airBaltic" finansēt no cita avota, bet ar bankas naudu. Tas ir - mēs veicām fiduciāros darījumus, kuri galarezultātā atgriezās "airBaltic" bilancē, bet no citiem avotiem, citiem aizņēmējiem. Ārpusbankas aizdevējiem, bet tā bija bankas nauda. Lūk, šo naudu tagad uzskata par izvestu no bankas. Tika palielinātas banku pamatkapitāla prasības, un mēs pēc šādas pašas shēmas palielinājām arī bankas kapitālu, lai mums būtu iespēja ievērot normatīvus," atzīst Antonovs seniors.
Jautāts, vai šādus darījumus Latvijas normatīvi pieļauj, Antonovs teicis: "Dažādās valstīs ir dažāda likumdošana. Šveicē fiduciārie darījumi nav nekas nosodāms, un bankas tādā veidā pelna. Citās valstīs, kurās regulācija ir stingrāka, tie nav atļauti."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
