Foto: F64
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka"), kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, to otrdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.pants" atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Viņa atgādināja, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Ja personai finansiālajās problēmās nonākušajā bankā noguldīti līdz 70 000 latu, tad valsts šo visu summu atmaksā no Noguldījumu garantiju fonda, ko veido no banku iemaksām.

FKTK vadītāja atzina, ka patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota. Nodokļu maksātāju nauda tam netiktu izmantota, piebilda Krūmane.

Viņa gan atzina, ka patlaban par bankas likvidāciju un garantēto noguldījumu izmaksu vēl ir pāragri runāt, jo tiek gaidīts Lietuvas lēmums, kā kaimiņvalsts rīkosies ar nacionalizēto "Snoras" un tās meitas banku "Krājbanku". Latvija vēlas, lai Lietuvas valsts ieguldītu naudu "Krājbankā" un tādejādi to paglābtu no likvidēšanas. Krūmane gan LTV raidījumā atzina, ka nelolo lielas cerības, ka "Krājbanka" varētu turpināt darbību.

"Delfi" jau vēstīja, ka FKTK šobrīd strādā pie diviem "Krājbankas" nākotnes scenārijiem – Lietuvas valdība kā bankas lielākās īpašnieces, "Snoras" bankas jaunā akcionāre varētu ieguldīt naudu "Krājbankas" kapitālā vai arī gaidāma "Krājbankas" likvidācija, izmaksājot noguldītājiem valsts garantēto summu. Latvijas valdības dalība "Krājbankas" pārņemšanā netiek apsvērta.

Latvija sagaida, ka Lietuvas valdība rīkosies līdzīgi kā Latvija, pārņemot "Parex", un ieguldīs līdzekļus bankas kapitālā. Par šo jautājumu jau ir uzrunāts Lietuvas banku uzraugs – Lietuvas Centrālā banka, taču šis lēmums ir Lietuvas valdības ziņā. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) jau sazvanījies ar Lietuvas kolēģi Andri Kubiļu, un Lietuva savu atbildi par rīcību "Krājbankas" lietā solījusi sniegt ceturtdien.

FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību.  Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!