Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu), atgādina FKTK.
FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja portālam "Delfi" sacīja, ka paziņojums par noguldījumu nepieejamību FKTK mājaslapā ievietots otrdien pēc pulksten 22.
Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksājamas 20 darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, un šo termiņu var pagarināt vēl par desmit darbdienām, informēja Upleja.
Saskaņā ar portāla "Delfi" aprēķiniem, 20 darbdienu termiņš beidzas 20.decembrī, bet pagarināt šo termiņu FKTK varēs līdz nākamā gada 4.janvārim.
Upleja vēsta, ka FKTK pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos masu saziņas līdzekļos.
Krājbankas noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar FKTK norādīto datumu un arī pēc šā datuma, informēja Upleja.
Otrdien FKTK padome nolēma uzdot Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā klientiem – fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Šie klienti tiks noskaidroti, pamatojoties uz informāciju, kāda ir bankas grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā – otrdien.
50 latus dienā izmaksās pēc bankas klientu - fizisko personu izvēles šādā veidā: no trešdienas - izmaksājot skaidrā naudā Krājbankas bankomātos saskaņā ar bankomātu darba laiku, izmantojot norēķinu kartes, kas piesaistītas norēķinu kontam, un izmantojot norēķiniem sociālo pabalstu kartes. Savukārt no ceturtdienas naudu izmaksās Krājbankas telpās vai bankas klientu apkalpošanas centros to darba laikā.
FKTK arī noteica, ka "Krājbanka" garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga piemērot komisijas vai jebkādu citu maksu par šo darbību veikšanu.
Iepriekš minētā atlīdzības izmaksas kārtība būs spēkā līdz sestdienas, 26.novembra pulksten 24, savukārt par atlikušās garantētās atlīdzības daļas izmaksas kārtību FKTK lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā, proti, līdz 20.decembrim.
FKTK uzsver, ka jebkuram Krājbankas klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā ar likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu), kas attiecas uz visiem kontiem kopā šajā bankā.
Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem, skaidro FKTK.
Likumā arī noteikts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par centrālo banku un noguldījumu piesaistītāju noguldījumiem un finanšu iestāžu noguldījumiem. Tāpat atlīdzība netiek izmaksāta par no valsts vai pašvaldību budžetiem finansēto institūciju, tai skaitā tranzītfondu noguldījumiem.
Garantēto atlīdzību netiks izmaksāti arī par noguldījumiem, ko izdarījuši "Krājbankas" akcionāri, kuriem bankā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to.
Atlīdzība netiks izmaksāta arī par noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, kā arī par trešo personu noguldījumiem, kas izdarīti līdzekļu noziedzīgo ieguvēju vārdā vai uzdevumā.
Tāpat atlīdzība netiks izmaksāta arī par noguldījumiem, kuri piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, ja to izpilde veicinājusi Krājbankas finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.
Atlīdzība netiks izmaksāta arī par noguldījumiem, kuri izriet no prasījuma, kas pret banku radies vai varētu rasties sakarā ar to, ka banka veikusi darījumus ar uzrādītāja noguldījumu (depozītu) sertifikātiem vai uzrādītāja obligācijām, kā arī par noguldījumiem, kas saskaņā ar likumu veido bankas pašu kapitālu.
Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.