Par to otrdien žurnālistus informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane, Valsts policijas šefs Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ķuzis pastāstīja, ka pārējiem bankas valdes locekļiem - Mārtiņam Zalānam, Svetlanai Ovčiņņikovai un Dzintaram Pelcbergam - pagaidām piemērots tikai aizturēto statuss. Policijā kriminālprocess pagaidām uzsākts pēc krimināllikuma panta, kas paredz atbildību par uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Tomēr Ķuzis pieļāva, ka vēlāk varētu runāt arī par dokumentu viltošanu un krāpšanu.
Policija drīzumā varētu lemt par Antonova izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.
Ģenerālprokurors apstiprināja, ka Priedītis pats vērsies policijā ar informāciju par notikušo, tomēr nevarot apgalvot, ka tikai pateicoties viņam informācija par iespējamo noziegumu nākusi atklātībā.
FKTK vadītāja Krūmane žurnālistiem pastāstīja, ka komisija pārkāpumus bankas darbībā konstatējusi 18.novembrī un uzreiz vērsusies Ģenerālprokuratūrā. Komisija konstatējusi, ka apmēram 100 miljoni latu ieķīlāti par labu nezināmām trešajām personām, neuzrādot to pārskatos un neinformējot FKTK. Nauda atradusies piecos kontos.
Gan Krūmane, gan Kalnmeiers uzsvēra, ka pārmest FKTK trūkumus Krājbankas uzraudzībā neesot pamata, jo šīs bijušas kriminālas darbības, no kurām neviens nav pasargāts. Tiklīdz tās konstatētas, FKTK vērsās prokuratūrā.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt AS Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Otrdien saistībā ar iespējamām nelikumībām bankā tika ierosināts kriminālprocess, un tā ietvaros, iespējams, aizturēta virkne bankas augstāko amatpersonu, tostarp arī "Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis.
Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Ceturtdien FKTK noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.