Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība (KNKA), kura pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas (Krājbanka) kreditorus, Rīgas apgabaltiesai iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru - SIA "KPMG Baltics", informē apvienība.
KNKA uzskata, ka administratora līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos. Privāto kreditoru pārstāvis sūdzībā tiesai norādījis uz administratora likumpārkāpumiem un ar likumu noteikto pienākumu nepildīšanu, proti, administrators nenodrošina maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.
KNKA uzskata, ka ar savu darbību un bezdarbību maksātnespējas procesa administrators ir panācis Latvijas Krājbankas sanācijas procesa priekšlikumu noraidīšanu, uzsverot, ka sanācija ir vienīgā iespēja kreditoriem pilnībā atgūt savus ieguldītos naudas līdzekļus, lai arī ilgākā laika periodā.
Apvienība arī uzskata, ka administrators nav ievērojis Kredītiestāžu likuma prasības attiecībā uz sanācijas procesa iespējamību. "Kredītiestāžu likums paredz iespēju ikvienam kreditoram sagatavot un iesniegt sanācijas plāna priekšlikumu, taču administrators darīja visu, lai kreditoriem nebūtu iespēju šādu priekšlikumu sagatavot – neatbildēja uz vēstulēm un lūgumiem pēc informācijas, kas nepieciešama sanācijas plāna sagatavošanai," norāda apvienības pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Avotiņš. Apvienība janvārī esot nosūtījusi trīs vēstules administratoram, uz kurām netika saņemtas atbildes. Līdz ar to kreditoriem savu sanācijas priekšlikumu nācās balstīt faktiski uz presē publicētu neoficiālu informāciju, norāda advokāts.
Kreditori uzskata, ka "šāds cinisms ir ne tikai necieņas izrādīšana Krājbankas noguldītājiem, bet arī likuma pārkāpums, kas skaidri parāda administratora nespēju veikt savus pienākumus – nodrošināt kreditoru intereses". Kreditoru pārstāvji savā sūdzībā tiesai norāda, ka līdz pat šim brīdim no administratora nav saņemta atbilde par sanācijas priekšlikumu pēc būtības.
Apvienība uzskata, ka, ignorējot sanācijas iespēju, administrators mērķtiecīgi cenšas panākt Krājbankas bankrota procedūras pasludināšanu, kas ir pretrunā kreditoru interesēm.
Tāpat apvienība uzskata, ka bankas maksātnespējas procesa administrators nav izpildījis pienākumu sniegt informāciju par maksātnespējas procesu kreditoru sapulcei, kuras kompetencē ir arī sanācijas plānu apstiprināšana vai noraidīšana. "Krājbankas maksātnespējas procesā nav izveidota kreditoru sapulce, līdz ar to administrators, neinformējot kreditorus, praktiski vienpersoniski lemj par bankas tālāko likteni. Kreditoru rīcībā ir tikai medijos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā pieejamā informācija. Kreditori nevar pārliecināties, vai administrators vispār ir veicis bankas finansiālā stāvokļa izvērtēšanu, vai arī kādas trešās personas interesēs maksimāli veicinājis bankas bankrota procesa uzsākšanu," norāda Avotiņš.
Kreditorus satraucot arī medijos izskanējusi informācija, ka administratora ieinteresētība bankas bankrotā ir tieši saistīta ar atlīdzības apmēra atšķirībām ar sanācijas procesa administrēšanu, kas neparedz tik dāsnu atalgojumu. "Sanācijas procesā administrators saņem amata atlīdzību 20 minimālo mēneša algu apmērā jeb 4000 latus mēnesī. Savukārt publiski pieejamajos Krājbankas darbības pārskatos redzams, ka janvārī un februārī administratora un administratora palīga atlīdzība sastādījusi 409 427 latus," norāda apvienības pārstāvis, "Kopumā maksātnespējas process februārī izmaksājis vairāk nekā 1,5 miljonus latu, bet administratora atgūtie aktīvi sastāda tikai nepilnus 3,4 miljonus latu."
Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība norāda, ka atlīdzības un atgūto aktīvu attiecība jau šobrīd neizprotami iemeslu dēļ atbilst bankrota procesa administrēšanas izdevumu apmēram. Taču tiesa vēl nav lēmusi par bankas bankrota procesa uzsākšanu.
KNKA arī norāda, ka tikai bankrota procedūras ietvaros ir iespējams atsavināt maksātnespējīgas kredītiestādes mantu – kustamo un nekustamo, taču, salīdzinot bankas darbības pārskatus par situāciju 23.decembrī, kad tika apstiprināts administrators, un 31.janvārī, redzams, ka kopējais aktīvu apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 24 miljoniem latu.
Tāpat kreditoru ieskatā administrators neievēro Kredītiestāžu likuma normas, kas nosaka, ka fiziska persona vai juridiskas personas pilnvarota fiziska persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora pienākumus tikai vienā maksātnespējas procesā. Taču maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš, kuru pilnvarojis administrators SIA "KPMG Baltics", veic administratora pienākumus vēl sešpadsmit neizbeigtos maksātnespējas procesos. Par to liecina publiski pieejamie Uzņēmuma reģistra Maksātnespējas reģistra dati.
"Tas ir ne tikai pretlikumīgi, bet arī tiešs pierādījums tam, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas process tiek īstenots nekvalitatīvi un neprofesionāli, kā rezultātā cieš kreditori, kuriem acīmredzot cerības saņemt atpakaļ savu ieguldīto naudu ar katru dienu samazinās," ir pārliecināts apvienības valdes loceklis Valdis Savickis.
Tāpēc apvienība lūdz tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs.
Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
