Šo informāciju raidījumam apstiprināja bankas preses dienestā. Bez tam raidījumam arī tapis zināms, ka policijas 1.augustā sāktais kriminālprocess par iespējamiem mēģinājumiem izvairīties no tiesas lēmuma izpildes papildināts ar jaunu epizodi - kriminālprocesā skaidros, vai arī Valērija Kargina šā gada sākumā noslēgtais cesijas līgums ar Krievijā reģistrēto kompāniju "Olimpija" par vairākiem Kargina noguldījiem nav slēgts ar mērķi izvairīties no tiesas lēmuma izpildes.
Pagājušās nedēļas "de facto" vēstītais, ka Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis rīkojies ar apķīlātiem depozītiem, proti, tos uzdāvinājuši saviem dēliem un cedējuši kādai Krievijas kompānijai, izsauca asu eksbaņķieru aizstāvja reakciju, kurš apgalvoja, ka depozīti nav apķīlāti. Turpinot pētīt notikušā apstākļus, "de facto" noskaidrojis, ka iepriekš avotu sniegtā informācija nav bijusi līdz galam precīza. Proti, saskaņā ar pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu, Kargina un Krasovicka bankā izvietotie depozīti nav apķīlāti, taču ir apķīlāti visi maksājumi, kas eksbaņķieriem pienākas no trešajām personām, tostarp minēto depozītu procentu maksājumi, kas ieskaitīti tiesu izpildītāju kontā.
Raidījums norādā, ka juridisko vārdu spēlēs Kargina un Krasovicka pārstāvis - advokāts Uģis Grūbe apgalvo, ka līdz ar to viņu klienti nav rīkojušies ar apgrūtinātiem depozītiem. Taču arī šāds apgalvojums nav precīzs, apgalvo "de facto".
Kargins un Krasovickis dāvinājuši un cedējuši noguldījumu līgumus kopā par aptuveni 20 miljoniem latu, kas iekļauti bankas subordinētajā kapitālā. Tā kā šie līdzekļi šobrīd ir bankas valdījumā, tos nelūdza apķīlāt. Taču pēc būtības arī šai naudai saskaņā ar tiesas lēmumu vēlāk, proti, noguldījuma līgumiem beidzoties termiņam, būtu jānonāk tiesu izpildītāju kontā. Raidījums skaidro, ka tiesa apķīlājusi visus maksājumus, kas Karginam un Krasovickim pienākas no trešajām personām - tādi ir ne vien noguldījumu procenti, bet 2015.gadā, kad beigsies vairāku noguldījumu līgumu termiņš, kļūs arī paši depozīti. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc "Parex banka" vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par mēģinājumu izvairīties no tiesas lēmuma izpildes, pieļauj "de facto".
1.augustā policija sāka kriminālprocesu saistībā ar diviem dāvinājuma līgumiem, saskaņā ar kuriem Viktors Krasovickis savam dēlam Georgijam uzdāvināja divus noguldījuma līgumus un dāvinājumu, ar kuru Valērijs Kargins savam dēlam Remam uzdāvināja vienu noguldījumu. Depozītu kopējais apmērs - vairāk nekā 10 miljoni latu.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka šim kriminālprocesam pievienota arī epizode, kas saistīta ar Valērija Kargina šā gada 20.janvārī noslēgto cesijas līgumu ar Krievijā reģistrēto kompāniju "Olimpija", kas tiesā Maskavā jau iesniegusi prasību, lūdzot no "Parex bankas" un bankas "Citadele" solidāri piedzīt vairāk nekā 11 miljonus latu. Sākto kriminālprocesu arī šonedēļ abu eksbaņķieru aizstāvis Uģis Grūbe atteicies komentēt, jo no policijas neesot saņemts oficiāls apstiprinājums, ka kriminālprocess sākts.
"de facto" arī zināms, ka Parex banka tiesā apstrīdējusi gan noslēgto dāvinājumu līgumu likumību, gan arī Kargina noslēgto cesijas līgumu - saistībā ar šo darījumu tiesa aizliegusi veikt jebkādas darbības, lai šo līgumu izpildītu kā Latvijā, tā ārvalstīs. Šīs ziņas "de facto" apstiprināja arī bankas sabiedrisko attiecību nodaļā.
Tikmēr Privatizācijas Aģentūra, kura valsts vārdā pārvalda lielāko daļu "Parex bankas" kapitāldaļu, par radušos situāciju komentārus nesniedz. Tās sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš vien norādīja,ka "Parex bankas vadības pienākums ir izvērtēt jebkuras darbības, kas ir vērstas pret bankas interesēm un attiecīgi rīkoties, ja nepieciešams, ceļot prasības tiesās. Aģentūra uzskata, ka bankas vadība šobrīd veic visas nepieciešamās darbības, aizstāvot bankas intereses pret prettiesisku rīcību" .
Tikmēr raidījuma aptaujātās amatpersonas, kas bija iesaistītas "Parex bankas" pārņemšanas procesā, izvairīgi komentē, vai banku pārņemot bija iespējams šādu baņķieru rīcību paredzēt un pret to nodrošināties. Visticamākais jau nē, secina "de facto". Tā, kāds politiķis, kas bija cieši iesaistīts bankas pārņemšanā vien atzina, ka bijušos "Parex" īpašniekus sodīšot kādi augstāki spēki. Savukārt bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris sākotnēji intervijai piekrita, taču pēc tam atteicās situāciju komentēt. Līdzīgi arī pārņemšanas laika premjers Ivars Godmanis atteicās sniegt interviju. Bet pašreizējais Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis atzina, ka, banku pārņemot, esot izdarīts maksimālais, ko tolaik varēja izdarīt.
"Pārņemot šo institūciju primārā prezumpcija bija un ar tādu valdība vienojās ar bijušajiem akcionāriem, ka mums pretī ir Latvijā ļoti sabiedrībā labi pazīstami biznesmeņi un pamatprezumcija nebija, ka mēs slēdzam darījumu ar iespējamiem kriminālrakstura riska gadījumiem un tādām situācijām," raidījumam sacīja Bičevskis.
Bičevskis gan atzina, ka iespējams arī būtu lietas, ko ar šodienas zināšanām darītu savādāk, taču tolaik par nākotnes zīlniekiem neviens neņēmies kļūt.