Tāpat Rīgas apgabaltiesa nozīmēja datumu, kad tiks vērtēta Krājbankas maksātnespēja - tas tiks darīts nākampiektdien, 23.decembrī, plkst.10.
KPMG sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis portālam "Delfi" uzsvēra, ka turpmāko septiņu dienu laikā "KPMG Baltics" ir jāizpilda tiesas nolēmumā noteiktās prasības un jāiesniedz tiesā līdz 23. decembrim apkopotā informācija par bankas kreditoriem, aktīviem un citām tiesas lēmumā noteiktajām prasībām. Pēc tam tiesa lems par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu.
"Pēc bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu, nākamajās 30 dienās "KPMG Baltics" ir jāizvērtē bankas sanācijas iespējas un jāsagatavo sanācijas plāns vai arī jāiesniedz tiesā pieteikums par bankrota procesa uzsākšanu. "KPMG Baltics" piedāvātos risinājumus iepriekš apstiprina FKTK," skaidro Fīrmanis, uzsverot, ka tikai pēc tiesas nolēmuma par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu "KPMG Baltics" pārņems bankas pārvaldību.
Jau vēstīts, ka FKTK ceturtdien iesniedza Rīgas apgabaltiesā lūgumu lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības "KPMG Baltics" apstiprināšanu par Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru. "KPMG Baltics" rakstveidā ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus.
Rīgas apgabaltiesa ir ierosinājusi Krājbankas maksātnespējas lietu, taču aicināja FKTK izvirzīt citu maksātnespējas administratora kandidātu. Sākotnēji FKTK bankas administratora amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc tam šo kandidatūru atsauca, lēmumu motivējot ar informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc tam bankas administratora amatam tika virzīts Ints Goldmanis, taču viņa kandidatūru tiesa otrdien neapstiprināja.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā vēstule FKTK liecina, ka maksātnespējas administrators Jānis Kumsārs un starptautiskā revidentu un konsultantu sabiedrība SIA "PriceWaterhouseCooper" (PWC) par Krājbankas maksātnespējas administrēšanu piedāvājusi prasīt mazāku atlīdzību par Kredītiestāžu likumā noteikto. Saskaņā ar likumu: administrators un viņa palīgs atlīdzībā saņem 5% no faktiski atgūtajiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz 100 000 latu.
Savukārt Kumsārs un palīgs PWC piedāvāja mazāku atlīdzību, kas diferencēta atkarībā no faktiski atgūto resursu apjoma. 4% prasīti no atgūtās summas, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nav lielāka par 50 miljoniem latu; 3,5% no faktiski atgūtajiem 50-100 miljoniem latu; 3,2% - no 100-200 miljoniem latu; 3% -, ja maksātnespējas procesā atgūti vairāk nekā 200 miljoni latu.
Kumsārs, kurš lūdza FKTK izvērtēt viņa kandidatūru un piedāvājumu Krājbankas maksātnespējas administrēšanai, vēstulē komisijai raksta, ka kopā ar PWC ir gatavi izvērtēt bankas iespējamos restrukturizācijas un aktīvu pārdošanas scenārijus, izstrādāt ieteikumus turpmākai rīcībai saistībā ar Krājbanku un citus.
Kumsāra piedāvājums FKTK iesniegts trešdien – dienu pēc tam, kad tiesa noraidīja FKTK virzīto kandidātu maksātnespējas administratora amatam Goldmani, bet dienu pirms tam, kad FKTK lūdza tiesu par maksātnespējas administratoru apstiprināt SIA "KPMG Baltics" un Ozoliņu.
Savukārt KPMG pārstāvis Fīrmanis apgalvo: "Administratora atlīdzības apmērs netiek rēķināts no visiem bankas līdzekļiem, jo ir vesela virkne izņēmumu, par kuru atgūšanu atlīdzība nepienākas, piemēram, nauda, kas atrodas bankas kasē un korespondējošajos kontos, kā arī nauda, kas iegūta no publiski kotēto vērtspapīru pārdošanas."
Fīrmanis skaidro, ka atlīdzība tiek rēķināta tikai no faktiski atgūtajiem līdzekļiem, "izņemot iepriekš minētos izņēmumus", turklāt administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu. Tajos ietilpst tiesvedības procesi gan Latvijā, gan ārzemēs, kredītadministrēšanas izdevumi, kā, piemēram, finanšu speciālistu algas, "forensic" jeb krāpniecības izpētes izdevumi un naudas piedziņas izdevumi. "Nekādā gadījumā nevar rēķināt 5% no visiem bankas līdzekļiem," uzsver KPMG pārstāvis.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) šonedēļ pauda viedokli, ka Krājbankas gadījumā atlīdzība maksātnespējas administratoram būs nesamērīgi liela – runa ir par miljoniem latu, ko varētu novirzīt bankas kreditoriem. Premjera ieskatā Krājbankas gadījumā nav ievērots samērīguma princips attiecībā uz atlīdzības apmēru, tāpēc Tieslietu ministrijai būtu jāvirza grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Jau ziņots, ka Krājbankas pastarpinātā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs un bijušais bankas padomes loceklis Aleksandrs Antonovs, kurš šonedēļ bija ieradies Latvijā, aicināja domāt par bankas sanāciju.