Saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības likumdošanas komisijas noteikumiem, pēc kuriem notiks tiesvedība, šāda paziņojuma iesniegšana ir uzskatāma par arbitrāžas procesa sākumu.
Kā skaidro "Belokon Holdings", pēc pērnā gada aprīlī notikušās politiskās varas maiņas Kirgizstānā jaunās politiskās varas pārstāvji atņēmuši Belokoņam piederošo Kirgizstānas kredītiestādi "Manas Banka". Savukārt, lai attaisnotu nelikumīgo īpašuma ekspropriāciju, Kirgizstānas varas pārstāvji ierosinājuši virkni safabricētu lietu pret "Manas Banku" un tās amatpersonām.
Visus Belokoņa ierosinājumus atrisināt strīdu bez tiesas Kirgizstānas puse esot noraidījusi vai ignorējusi. Līdz pat šim brīdim Kirgizstāna neesot iesniegusi arī sarunās ar Belokoņu to pārstāvošās juridiskās kompānijas pilnvaru.
Belokoņs uzskata, ka arbitrāžas procesa sākšanas rezultātā Kirgizstānas augstākās amatpersonas nevarēs turpināt izvairīties risināt jautājumu par notikušo ārvalstu investora tiesību rupju pārkāpumu.
Belokoņs joprojām esot gatavs strīdu risināt sarunu ceļā ar pilnvarotiem un lemtspējīgiem Kirgizstānas pārstāvjiem.
Saskaņā ar konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu starptautiskās arbitrāžas mērķis ir strīdu izšķiršana valstu starpā, ko veic šo valstu izvēlēti tiesneši, un kas notiek, balstoties uz cieņu pret likumu.
Kā ziņots, Belokoņam piederošā "Manas Bank" bija viena no Kirgizstānas bankām, pār kuru kontroli 2010.gada pavasarī pārņēma pagaidu valdība. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pagaidu valdība tā rīkojās, jo no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam pietuvinātu personu finanšu līdzekļi.
Belokoņa ģimenei Latvijā piederošās "Baltic International Bank" (BIB) vadība iepriekš uzvērusi, ka situācija ar Belokoņa aktīviem Kirgizstānā ir tikai saimniecisks strīds. Bankas pārstāve Ingrīda Šmite norādīja, ka, pamatojoties uz pretrunīgiem Kirgizstānas Nacionālās bankas rīkojumiem, kopš 2010.gada aprīļa Belokoņam faktiski ir atņemta iespēja pārvaldīt viņa īpašumu - "Manas Bank".
"Pēc būtības notikusi viņa īpašuma ekspropriācija. Tāpēc, pamatojoties uz 2008.gadā noslēgto Latvijas-Kirgizstānas divpusējo līgumu par investīciju aizsardzību, Belokoņa kungs vērsies pie Kirgizstānas valsts ar prasību par atņemtā īpašuma un saistīto zaudējumu kompensāciju, tostarp arī reputācijas nepamatotu aizskārumu," iepriekš informēja Šmite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
