"Jaunais likums ir ārkārtīgi komplekss, un tajā saduras dažādas, bieži vien pretējas intereses. Patlaban likuma redakcija koncentrējas uz elektroenerģijas ražošanu un nepietiekamu uzmanību pievērš citiem enerģētikas sektoriem un energoefektivitātei," pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Elektrība Latvijas enerģijas resursu gala patēriņā veido vien 13 procentus, tāpēc Atjaunojamās enerģijas likumā vairāk atbalsta pasākumu jāparedz siltumenerģijai un transporta sektoram, norādīja deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Komisijas priekšsēdētājs aicināja visas ieinteresētās puses rakstveidā iesniegt priekšlikumus, savukārt Ekonomikas ministrijai lūdza sagatavot papildu informāciju par situāciju atjaunojamās enerģijas jomā. Bērziņš informēja, ka ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju panākta vienošanās, ka tā sagatavos ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu.
Plānots, ka darba grupa uz pirmo sēdi sanāks 29.martā un tajā strādās komisijas locekļi Andris Bērziņš, Arvils Ašeradens, Jānis Tutins, Einārs Cilinskis, Ainārs Šlesers un Dzintars Zaķis.
Šodienas komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele skaidroja, ka piedāvātais atbalsta apjoms ir mazāks nekā līdzšinējais, taču pietiekams, lai tirgū varētu ienākt efektīvas elektroenerģijas ražotnes. Viņš skaidroja, ka papildu atbalsts paredzēts elektroenerģijas ražošanai no biomasas, biogāzes un vēja. Izdevīgi nosacījumi paredzēti arī mājsaimniecībām, kas savam patēriņam uzstādītu elektroenerģijas ražošanas iekārtas, piemēram, vēja ģeneratorus.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes profesors Gatis Bažbauers raksturoja, ka, paredzot atbalstu enerģijas ražošanai no biomasas, tiek risināts jautājums arī par elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu izveidi un, izmantojot biomasu, nebūtu jāmaksā par ogļskābās gāzes izmešiem atmosfērā.
Jau vēstīts, ka februāra vidū jauno likumu valdības sēdē kritizēja SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, kurš rosināja atlikt likuma pieņemšanu, lai izstrādātu to līdz galam. Komisija saskata likumā vairākus trūkumus un neatbilstības Eiropas Savienības (ES) prasībām, kā arī norāda, ka nav izstrādāti ar likumu saistīto normatīvo aktu grozījumi.
Ekonomikas ministrija (EM) valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka jaunā AER likuma mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu tautsaimniecības vajadzībām, noteikt stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, lai līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40%.
Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, kā galvenie izmantojamie resursi likumprojektā noteikta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija. EM jaunā likuma anotācijā norāda, ka ar likumprojektu paredzēts ieviest tādu atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, lai, pārdodot elektroenerģiju tirgū, kopējo ieguvumu "zaļās enerģijas" ražotājam noteiktu pēc iespējas racionāli izmantoti Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgākie atjaunojamie energoresursi. Tai pat laikā "zaļās enerģijas" ražotājs par elektroenerģijas pārdošanu saņems papildu piemaksu. Tas ļaus "zaļās enerģijas" ražotājiem darboties brīvā elektroenerģijas tirgū, likumā noteiktajos gadījumos saņemot piemaksu.
AER izmantošanas veicināšanai likumprojekts paredz izveidot divus atbalsta instrumentus - piemaksu par no AER ražotas elektroenerģijas pārdošanu un atbalstu, lai pieslēgtu elektroenerģijas tīklam atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz piecus megavatus.
Likumprojekts paredz, ka atjaunojamās enerģijas - elektroenerģijas un siltumenerģijas - izmantošanas veicināšanai valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas novirzīt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai un patēriņam, tai skaitā "fosilās enerģijas" ražošanas iekārtu nomaiņai ar "zaļās enerģijas" ražošanas iekārtām. Tāpat valsts un pašvaldības varēs atbalstīt pētniecības, attīstības un inovāciju programmas "zaļās enerģijas" jomā un citus tās izmantošanas veicināšanas pasākumus, kas vērsti uz izmaksu samazināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
