Foto: AFP/Scanpix
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdien Briselē Latviju minēja kā visspilgtāko piemēru Eiropā izejai no smagas finanšu krīzes, vēsta "Latvijas Avīze", atsaucoties uz Briseles korespondente Inas Strazdiņas ziņoto.

"Es zinu, kāds skepticisms valda Grieķijā un ārpus tās par iespējamiem panākumiem, ko var nest budžeta konsolidācijas programma. Un es saku skaidri un gaiši – viss var izdoties! Mums ir piemēri, kur lietas notiek, – gan eirozonā, gan ārpus tās. Aizvadītajā nedēļā pie manis vizītē bija Latvijas Valsts prezidents [Andris Bērziņš]. Latvija ir pārdzīvojusi visu laiku vissmagāko budžeta konsolidāciju. Latvijas ziedošanās budžeta taupības vārdā ir krietni lielāka nekā Grieķijā. Mūsu prognozes vēsta, ka nākamgad Latvijai ir gaidāms četru procentu liels ekonomikas pieaugums un palielināsies arī nodarbinātība, būs vairāk darba vietu," preses konferencē teicis Barrozu.

Tikmēr Grieķijā trešdien un ceturtdien notiek ģenerālstreiks. Pašu grieķu viedokļos par notiekošā iemesliem jaušamas aizdomas par kādu slēptu Eiropas Savienības (ES) lielo valstu un Amerikas īstenotu plānu, un prasība pēc lielajiem taupīšanas pasākumiem neesot gluži vietā. "Bet mēs esam lepna tauta un tik ātri nepadosimies," tā "Latvijas Avīzei" sacījis atēnietis Aleksandrs.

Jau vēstīts, ka Grieķijas parlaments trešdienas vakarā pieņēma likumprojektu par jauniem taupības pasākumiem pirmajā lasījumā, un ceturtdien ir gaidāms galīgais balsojums par šo likumprojektu, neraugoties uz valstī notiekošo ģenerālstreiku un demonstrācijām pret valdības taupības pasākumiem.

Vairāk nekā 125 tūkstoši cilvēku trešdien izgāja Grieķijas ielās, un tā ir lielākā līdz šim notikusī protesta akcija pret valdības īstenotajiem taupības pasākumiem gandrīz divu gadu garumā. Arodbiedrības apgalvoja, ka protestos piedalījušies apmēram 200 tūkstoši cilvēku.

Grieķijas valdība ir vairākkārt brīdinājusi, ka šī likumprojekta nepieņemšana parlamentā pirms svētdien paredzēta ES krīzes samita aizkavētu starptautiskā aizdevuma kārtējās daļas izmaksāšanu Grieķijai.

Grieķija jau divus mēnešus gaida kārtējo maksājumu no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) lielā aizdevuma, kuru Atēnām apstiprinājis Starptautiskais Valūtas fonds un ES.
Partnervalstis apsūdzējušas grieķus par vilcināšanos ar ekonomisko reformu īstenošanu, tāpēc Grieķijas valdība cenšas īstenot jaunus taupības pasākumus.

Grieķijai līdzekļu savu saistību izpildei pietiek vien līdz novembra vidum.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!