Foto: Europa.eu

Eiropas Komisija (EK) uz laiku aptur Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai un uzdod 2-3 mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus vadības un kontroles sistēmā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča. EK vēlāk gan precizēja, ka Eiropas Sociālā fonda maksājumi Latvijai nav pārtraukti un situāciju attiecībā uz šo fondu EK vēl vērtē.

EK informējusi Latviju par to, ka FM kā ES fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par ES fondu līdzekļu izlietojumu, vēsta Beļkeviča. ES fondu maksājumi apturēti identificēto nepilnību novēršanai, taču FM uzskata EK lēmumu par pārmērīgu.

"Izveidojusies situācija nekādi neskar projektu īstenotājus, tas ir tikai sistēmas jautājums. Projektu realizētāji savus pieteiktos maksājumus visu laiku ir saņēmuši un turpinās saņemt," uzsver FM.

Beļkeviča klāsta, ka FM turpinās sadarbību ar EK, skaidrojot sistēmas pamatprincipus un pārliecinot par sistēmas pilnvērtīgu darbību.

"ES fondu vadības un kontroles sistēma 2007.-2013. gada plānošanas periodam ir akreditēta un akceptēta no EK puses, sistēma ir atbilstoša EK prasībām un nodrošina drošu finanšu vadību. Faktu, ka ES fondu vadības un kontroles sistēma darbojas atbilstoši, apliecina tas, ka konstatētais kļūdu līmenis Latvijai (1,76%) ir zemāks par EK noteikto pieļaujamo kļūdas līmeni (2%)," vēsta FM pārstāve.

FM sola, ka tā turpinās īstenot jau septembra sākumā apstiprināto rīcības plānu pašas FM konstatēto uzlabojumu nepieciešamībai, panākot vēl pilnīgāku vadības un kontroles sistēmas darbību. "EK un Eiropas Revīzijas palāta 2011.gada laikā ir veikusi desmit auditus Latvijā, nekonstatējot būtiskus trūkumus sistēmai, uz kuriem jau iepriekš nebūtu norādījusi FM Revīzijas iestāde," norāda Beļkeviča

"Attiecībā uz ES fondu līdzekļu cirkulāciju, FM paskaidro, ka ieguldīto naudu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā. Tādēļ arī šobrīd uzņēmēji u.c. projektu īstenotāji turpina saņemt maksājumus," stāsta Beļkeviča.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga portālam "Delfi" apliecināja, ka piektdien EK atbildīgajai Latvijas iestādei – FM – nosūtījusi vēstuli par maksājumu pagaidu apturēšanu ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".

Lēmuma pamatā ir trīs revīzijas ziņojumi no Latvijas atbildīgās fondu audita iestādes, kuros konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadībā un uzraudzībā. EK tos uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai pagaidām apturētu maksājumus, skaidro Jemberga.

Viņa gan norāda, ka EK lēmums nav nekas ārkārtējs. "Izmaksa pārtraukta tikai uz laiku, kamēr trūkumi tiks novērsti, un nauda netiek zaudēta. Kopš 2010.gada EK pieņēmusi vairāk nekā 100 lēmumu par maksājumu pagaidu pārtraukšanu, arī, piemēram, Vācijai un Lielbritānijai. Iemesli var būt dažādi: nepietiekama finanšu kontrole, neatbilstošas iepirkumu procedūras, neskaidrība par projektu izvēles kritērijiem. Vairumā gadījumu problēmas atrisinātas 2-6 mēnešu laikā," vēsta EK pārstāve.

Lai maksājumus atjaunotu, parasti pietiek ar pārliecinošu ziņojumu no attiecīgās dalībvalsts, kurā apliecināts, ka problēmas ir novērstas, uzsver Jemberga.

Jau vēstīts, ka janvāra vidū EK pauda – tai rodas iespaids, ka Latvijā ES fondu līdzekļi netiek ieguldīti stratēģiski un lietderīgi. "Stratēģiskas darbības vietā mēs redzam vadīšanos pēc īstermiņa, aritmētiskiem, ar budžetu saistītiem apsvērumiem," klāstīja Jemberga.

Pērnā gada beigās lielākā daļa ministriju atpalika no 2011.gada ES fondu apguves plāniem, apgūstot tikai 73% no plānotā.

Finanšu ministrija gan iepriekš prognozēja, ka kopumā Latvija izpildīs finanšu apguves saistības pret EK un valdības iepriekš noteikto ambiciozo apguves mērķu neizpilde varētu būt robežās no 2% līdz 5%. Savukārt no valsts budžetā ieplānotā finansējuma apmēra ‒ 648 miljoniem latu ‒ neizlietoti varētu palikt apmēram 62 miljoni latu.

Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!