FM valsts sekretāra vientnieks Aleksandrs Antonovs žurnālistiem sacīja, ka ES fondu naudas izmaksa Latvijai apturēta saistībā ar EK iebildēm pret FM kā vadošo ES fondu apguves iestādi. Pēc Komisijas domām, ministrijai vajadzētu būt lielākai ietekmei un varai pār ES fondu projektu uzraudzību.
Antonovs skaidroja, ka nesaprašanās starp Latvijas un EK ir par to, vai pietiek ar to, ka FM kā vadošā ES fondu iestāde analizē nozaru ministriju ziņojumus par ES fondu apguvi Latvijā, vai arī tās darbiniekiem arī jāiet un jāpārbauda ES fondu apguve, "atkārtojot pārējo ministriju darbības, lai nonāktu pie tā paša rezultāta".
"Pārmetumi pēc būtības ir par FM spēju nokontrolēt konkrētos izdevumus, mūsu varu pār pārējiem resoriem [..] EK uzskata, ka mums būtu jāpārbauda šo iestāžu darbs, gan ejot pārbaudē uz starpniekinstitūcijām, gan ejot pie klientiem – finansējuma saņēmējiem. Tas, protams, uzliks lielāku slogu uz finansējuma saņēmējiem, kas varētu arī palēnināt fondu apguvi un to ietekmi uz tautsaimniecību," teica FM valsts sekretāra vietnieks.
"Pašreizējā sistēma ir draudzīgāka klientam, neiet tik daudz auditoru un pārbaudītāju, bet acīmredzot kaut kādā veidā mums ir jāpakļaujas EK spiedienam un jāparedz lielāks pārbaužu skaits gan administrējošajās institūcijās, gan arī pie klientiem," teica FM speciālists.
Ministrija gan "nevēlas būt visur klāt" ES fondu naudas uzraudzībā, jo tad tiktu apšaubīta pārējo ES fondu apguvē iesaistīto resoru spēja pārvaldīt fondus. Tomēr FM centīsies atrast kompromisu un iespēju robežās ņemt vērā EK ieteikumus tā, lai tie būtiski nepalielinātu birokrātisku slogu. FM aptuveni divu mēnešu laikā plāno atrast "zelta vidusceļu", teica Antonovs. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda pārliecību, ka tiks atrasts birokrātiju maksimāli minimizējošs risinājums, jo "tagad tiek piedāvāts salikt vairāk kontrolierus".
Pēc FM valsts sekretāra vietnieka teiktā, FM grasās skaidrot EK esošās sistēmas uzbūvi un tās priekšrocības. "Mēģināsim panākt būtiski mazāku pārbaužu slogu nekā to piedāvā EK [..] Uzskatām, ka mūsu iecerētais skaidrojošais darbs un paredzētās darbības sistēmas uzlabošanai būs pietiekošas, lai EK tuvākajā laikā paļautos uz mūsu sistēmas kvalitāti un atsāktu maksājumus," piebilda Antonovs.
Lai izpildītu EK prasības, FM plāno izveidot jaunu nodaļu ar piecām štata vietām. Šīs nodaļas darbinieki pārbaudīs gan ES fondu administrējošas iestādes, gan arī apmeklēs ES fondu projektu īstenotājus. Tāpat plānots stiprināt FM iekšējā audita daļu, papildus pieņemot darbā trīs cilvēkus, kuri pārņems audita funkcijas ministrijās, kurās pašu auditu daļas netiks galā ar ES fondu projektu revīzijām. "Tad mūsu cilvēki palīdzēs viņiem darīt viņu darbu," sacīja Antonovs.
FM plāno arī noteikt gadījumus, kad ministrija kā vadošā ES fondu apguves iestāde problēmu dēļ varētu apturēt fondu programmas, sacīja Antonovs, piebilstot, ka šie gadījumi būs jānosaka valdībai, un galvenokārt tie būs saistīti ar risku, kad projekts varētu nesaņemt ES naudu lielu neattiecināmu izmaksu dēļ.
Finanšu ministrs atzina, ka jau pērn gada beigās saņemti signāli, ka EK varētu apturēt ES fondu naudas izmaksu Latvijai, taču tobrīd nebija pietiekami daudz informācija par iemesliem šādam EK lēmumam. Izsmeļošāks skaidrojums no EK saņemts pagājušajā piektdien, kad Komisija arī paziņoja par savu lēmumu apturēt naudas izmaksu.
EK apturēja ES fondu naudu izmaksu Latvijai, balstoties uz ES revīzijas iestādes Latvijā veiktajām pārbaudēm un revīzijas ziņojumiem. Šīs iestādes vadītāja Nata Lasmane preses konferencē sacīja, ka Revīzijas iestāde saskaņā ar EK noteiktajiem 24 kritērijiem Latvijā pārbauda ES fondu projektus un atbildīgās iestādes. No kopumā pārbaudītajiem 4000 projektiem 170 ir konstatētas kļūdas, taču to līmenis ir 2% robežās un zem vidējā ES.
"Fondu administrēšanā Latvijā ir iesaistītas 18 institūcijas, un varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc EK skatās uz Latviju stingrāk nekā uz citām valstīm. Mēs šo vērtējumu esam veikuši katrā institūcijā, un katra iestāde ir gana pieredzējusi," teica Lasmane, gan piebilstot, ka pietrūkst FM kā vadošās iestādes lomas ES fondu uzraudzībā."Neiet runa par kontroļu skaitu, bet par to iedarbīgumu. Nav pārkāptas nekādas regulas un sistēma spēj funkcionēt," uzsvēra Lasmane.
Antonovs atzina, ka Latvija nebūt nav vienīga ES dalībvalsts, kurai EK iebildumu dēļ ir pārtraukta fondu naudas izmaksa – nesen problēmas bija arī Igaunijā, taču kaimiņvalsts pati nolēma pārtraukt ES fondu naudas izmaksu, līdzīgas problēmas ir arī Lietuvā, un patlaban neviena no Baltijas valstīm ES naudu nesaņem.
Līdz ar EK lēmumu apturēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ES līdzfinansējuma daļu izmaksu patlaban ir "aizturēti" 182 miljoni latu. FM gan atgādina, ka projekta īstenotājiem nevajadzētu satraukties par to, ka viņi varētu nesaņemt ES atbalstu pēc projekta īstenošanas, jo naudu atmaksās no valsts budžeta līdz tiks atjaunota ES fondu izmaksa Latvijai.
Finanšu ministrs gan pauda neizpratni par EK iebildēm, jo vārdos EK pārstāvji saka, ka ir jāsamazina birokrātiskai slogs ES fondu naudas apguvē, bet darbi liecina par ko citu. Ministrs uzsvēra, ka pastiprināta uzraudzība no FM puses vairos birokrātisko slogu un, iespējams, pat sadārdzinās dažus projektus, kā arī varētu palēnināt ES fondu apguvi Latvijā.
Vilks neizslēdza iespēju, ka pēkšņas EK prasības par birokrātijas sloga palielināšanu ir saistītas ar cīņu par naudu ES, kas cenšas pārvarēt krīzi un diskutē par nākamo ES daudzgadu budžetu, kas paredz kopēja fondu apjoma samazināšanos.
"Eiropā situācija mainās. Finansējums, visticamāk,mazināsies, un tā cīņa par finansējumu, visticamāk, pieaugs. Nevaram izslēgtarī šāda veida lielāku tieksmi pēc birokrātijas, afišētu ar dažāda veida prasībām, kas nāk no ES puses dažādu naudas līdzekļu izmantošanā," piebilda finanšu ministrs.
Latvijā apstiprinātiemES fondu projektiem rezervēti 2,8 miljardi latu jeb 87% no kopējā Latvijai 2007.-2013.gadā pieejamajiem ES fondu resursiem.Īstenotajiem projektiem līdz šim izmaksāti 43% no šajā finanšu perspektīvā pieejamā ES finansējuma.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sestdien paziņoja, ka uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un atbildīgajām institūcijām novērst nepilnības un neprecizitātes, kuru dēļ apturēti divu Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi.
EK uz laiku apturējusi ES fondu maksājumus Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".
EK lēmuma pamatā ir trīs revīzijas ziņojumi no Latvijas atbildīgās fondu audita iestādes, kuros konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadībā un uzraudzībā. EK tos uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai pagaidām apturētu maksājumus.