Foto: LETA
Eiropas Savienības (ES) komisāri nosūtījuši vēstuli tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurā līdz 14.februārim pieprasa paskaidrojumus par veikalu "IKI" un "Cento" apsaimniekotāja "Palink" maksātnespējas lietu, liecina aģentūras BNS rīcībā esošā ES komisāru vēstule.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier) noteikuši 14.februāri par termiņu, līdz kuram Bērziņš var iesniegt atbildes uz vairākiem komisāru jautājumiem par Latvijas Maksātnespējas likumu un "Palink" maksātnespējas lietu.

"Mēs gribētu cik ātri vien iespējams novērtēt, vai Latvijas likumi nodrošina aizsardzības līdzekļus pret lēmumiem pasludināt kompāniju par maksātnespējīgu. Īpaši mēs gribētu zināt, kādi efektīvi tiesiski un legāli aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā ES Pamattiesību hartas, ir pieejami kompānijām saistībā ar maksātnespējas procesiem un situācijām, kas, iespējams, ietekmē uzņēmumu subjektīvās tiesības saskaņā ar iekšējā tirgus brīvību," teikts vēstulē.

Komisāri arī vēlas noskaidrot, vai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmums nevar tikt pārsūdzēts vai atcelts ar augstākas institūcijas lēmumu un kādus instrumentus ģenerālprokurors un Augstākās tiesas tiesneši var izmantot, protestējot pret šo tiesas lēmumu.

Vēstulē arī pieprasīts izskaidrot, vai tas ir normāli – pasludināt uzņēmuma maksātnespēju, ja uzņēmuma parāds ir apstrīdēts tiesā un auditori nav apstiprinājuši attiecīgās kompānijas maksātnespējas problēmas. Komisāri arī uzsver, ka viņiem adresētajā sūdzības vēstulē tiek apgalvots, ka šajā gadījumā, pasludinot "Palink" par maksātnespējīgu, tiesa pārkāpusi Latvijas materiālo un procesuālo tiesību normas, kā arī "Palink" pamattiesības.

Tāpat ES komisāri norāda, ka viņiem adresētajā sūdzības vēstulē minēts, ka līdz ar attiecīgo tiesas lēmumu uzņēmuma darbībā radušās lielas problēmas. Pēc ES komisāru teiktā, pēc Latvijas tieslietu ministra atbilžu izanalizēšanas EK lems, vai, pamatojoties uz ES līgumu, nebūtu jārīkojas.

Ar vēstules nosūtīšanu arī EK priekšsēdētāja vietniekam Olli Rēnam (Olli Rehn) komisāri dod mājienu, ka daļa no ES finanšu palīdzības krīzes vadībai Latvijā varētu tikt apdraudēta.

Tieslietu ministra preses sekretāre Līga Ādamsone pastāstīja, ka ministrs ir iepazinies ar ES komisāru vēstuli un nolēmis komisāru uzdotos jautājumus uzdot izskatīšanai darba grupā, kas jau strādā pie grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Pēc viņas teiktā, darba grupas pēdējā kopējā sanāksme paredzēta 9.februārī, kurā pēc būtības paredzēts izskatīt jautājumus par "Palink" maksātnespējas lietu un attiecīgi pārrunāt nepieciešamos grozījumus Maksātnespējas likumā. "Sanāksmē, kas notiks Bērziņa vadībā, paredzēts salikt pēdējos akcentus attiecīgajos jautājumos," teica Ādamsone un piebilda, ka pēc 9.februāra darba grupas sanāksmes arī paredzēts sagatavot atbildes vēstuli ES komisāriem.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka vēl ir jāgaida Augstākās tiesas Senāta atbilde, vai tas ir konstatējis pārkāpumus "Palink" maksātnespējas lietas izskatīšanā, vai nē.

Jau vēstīts, ka "Palink" akcionārs "Rewe Group" iesniedza sūdzību EK par Latvijas Maksātnespējas likumu un "Palink" maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī nolēma pasludināt "Palink" par maksātnespējīgu. "Palink" tiesas spriedumu neatzina un vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kas arī tika izdarīts.

Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedētas atsevišķas būvkompānijas "Landekss" prasījuma tiesības pret "Palink".

"Palink" kategoriski noraidīja jebkādas "Landeksa" prasības un pauda uzskatu, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka "Palink" nav izpildījis parādsaistības pret "Landeksu" vai tā cesionāriem.

Savukārt "Landeksa" pārstāvji norādīja, ka "Palink" ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par padarīto darbu.

2010.gadā "Palink" strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina "Lursoft" datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.

"Palink" dibināts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 60 miljoni latu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Palink".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!