Šeit jau ir laba kravu bāze un infrastruktūras uzlabošana būtu labs pamats turpmākai attīstībai, skaidroja ministrs.
Krievijas pārstāvis atzina, ka nebūtu pareizi nepietiekamo dzelzceļa infrastruktūras jaudu dēļ pazaudēt kravas, turklāt arī pasažieru pārvadājumu segmentā esot izaugsmes potenciāls. Patlaban pasažieru plūsma esot 500 000 gadā un 270 000 izvēlas dzelzceļa kompāniju pakalpojumus. Viņš minēja piemēru, ka pēc ātrvilciena līnijas Helsinki-Sanktpēterburgas līnijas izveides pasažieru skaits varētu pieaugt par 30% un to veicinātu satiksmes ērtums, drošums un komforts.
Levitins skaidroja, ka virzīt kravas tikai uz Krievijas ostām neesot iespējams, jo, lai gan katru gadu Krievijas ostās tiekot radītas papildu jaudas 30 miljonu tonnu apjomā, joprojām to nepietiek. "Ekonomiskā attīstība nedod iespēju virzīt kravas tikai uz Krievijas ostām," uzsvēra ministrs. Viņš arī skaidroja, ka, tā kā Krievija stāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), tai ir jāizlīdzina dzelzceļa tarifi un tiem jābūt vienādiem kā virzienā uz Krievijas ostām, tā uz ārvalstu ostām. Līdz gada beigām esot plānots pabeigt šos tarifus unificēt.
Vienlaikus Levitins nebija tik pārliecināts, vai iecerētajam projektam "Rail Baltica" varētu būt šāda ekonomiskā bāze. Viņš skaidroja, ka ir jāsaprot, kādos apjomos un kādas kravas pa šo līniju varētu vest un vai būs ekonomisks pamats. Tāpat esot jābūt skaidrībai, vai būs pietiekama pasažieru plūsma un, ja tādas nav, tad tas nevarot būt ekonomisks projekts.
Augulis savukārt skaidroja, ka šodienas sarunās puses vienojušas, ka tiks veidota darba grupa robežšķērsošanas problēmu risināšanā, lai autopārvadātājiem uz robežām nebūtu jāgaida tik garās rindās. Tāpat tiekot domāts ne tikai par dzelzceļa infrastruktūras, bet arī par autoceļu infrastruktūras uzlabošanu. Tas esot būtiski, jo par 26% pieaudzis pa dzelzceļu transportēto konteinerkravu apjomi, tāpat arī Latvijas ostu kopējie apgrozījumu apjomi pieauguši, liecinot šī gada pirmo mēnešu rādītāji.
Lai virzītu tālāk Rīga-Maskava projektu, nolemts strādāt kopējā darba grupā, lai sniegtu kopēju redzējumu un dotu atzinumus par šo projektu, uzsvēra Augulis. Viņš akcentēja, ka vēl decembrī šis projekts bijis tikai vīzija, bet tagad jau abu valstu ministriju pārstāvji vienojušies par konkrētākām lietām.
Viņš arī atkārtoti skaidroja, ka "Rail Baltica" un Rīga-Maskava dzelzceļu projekti ir viens otru papildinoši, nevis izslēdzoši, un noliedza izskanējušo versiju, ka, pievēršoties Maskavas projektam, tiks zaudēta nauda "RailBaltica" projektam.
Levitins arī minēja, ka Krievija cenšoties attīstīt kombinēto transportēšanas modeli - prāmju līnija plus pārvadājumi pa dzelzceļu. Šāda attīstība notikusi reģionos pie Melnās jūras un turpinoties arī reģionos pie Kaspijas jūras. Viņš skaidroja, ka pieauguma tendenci uzrādot arī prāmju līnijas Rīga-Vācija.
Jau ziņots, ka no 2010.gada 19.decembra līdz 22.decembrim Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītē uz Krieviju devās arī 120 uzņēmēji. Maskavā tika parakstīti seši Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sagatavotie līgumi, to vidū par sadarbību cīņā pret noziedzību, par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā, par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, par sadarbību vides aizsardzībā un par sadarbību tūrisma jomā.
Iepriekšējā Auguļa tikšanās ar Levitinu notika pērn 20.decembrī, Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Krievijā laikā.
Eiropas Savienības (ES) transporta lietu komisārs Sīms Kallass trešdien intervijā "Latvijas Avīzei" savukārt norādīja, ka politiskās gribas trūkuma dēļ Latvija var zaudēt dzelzceļa savienojuma projektu "Rail Baltica", kura ideja ir izveidot dzelzceļa savienojumu Baltijas valstīm ar Rietumeiropu. Savukārt Latvijas dzelzceļa savienojums ar Krieviju, par ko abas valstis pašlaik risina sarunas, nevar iegūt ES atbalstu.
Kallas norādīja, ka viņš neredz iespēju, ka Rīgas-Maskavas ātrvilciena projekts varētu kļūt par ES projektu.
"Eiropā ir jau slikti piemēri, kur ir pieņemti politiski lēmumi, bet naudas nav, un tad tas viss gadiem karājas gaisā un rada ārkārtīgi nepatīkamu situāciju. Tas, ko es ieteiktu, būtu ļoti tieši noskaidrot, kas par ko maksā. Jo viens kilometrs ātrvilciena līnijas izmaksā 20 līdz 30 miljonus eiro (14-21 miljons latu)," intervijā skaidro ES transporta komisārs.
Viņaprāt, Krievijai ir lielas intereses ciešāk piesaistīt Baltijas valstis, taču Baltijas valstīs ir arī spēcīgas biznesa aprindas, kas redz savu nākotni tieši šo savienojumu attīstībā.
"Man nav nekas pret labām attiecībām ar Krieviju un sadarbību, taču tām nebūtu jākļūst maldinošām," piebilda Kallass.