Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Valsts robežas likumā, kas noteica autopārvadātājiem iepriekšējo pieteikšanos Latvijas – Krievijas robežas šķērsošanai jeb "elektronisko rindu", informēja Prezidenta preses dienests.
Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), uzsverot, ka , apkopojot dažādu pušu viedokļus par likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka tie paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu.
Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu. "Saeimas apņēmība beidzot atrisināt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu ir apsveicama. Likuma grozījumi ir nepieciešami un neatliekami. Nav šaubu, ka rindas administrēšanai jānotiek elektroniskā veidā. Ja Saeima un Ministru kabinets tā ir lēmis, atbildība par ārējās sauszemes robežas rindu jautājumu var tikt noteikta Satiksmes ministrijai," secina Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai teikts, ka Valsts prezidenta kancelejā šonedēļ saņemts vairāku komersantu lūgums nodot pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo likums ierobežojot godīgu konkurenci un neatbilstot sabiedrības interesēm.
Valsts prezidents vēstulē Saeimai skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: "Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam."
Likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā. Šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto". Valsts pārvaldes iekārtas likums un līdzšinējā prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tai skaitā biedrībai.
Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums," uzsvērts vēstulē un vienlaikus izteikts secinājums, "lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams. Par konkursa nepieciešamību norādījusi arī Satiksmes ministrija 2011.gada 23.marta atbildes vēstulē vienam no komersantiem, kurš lūdza likuma otrreizēju caurlūkošanu", teikts prezidenta vēstulē.
Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. "Tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem," vēstulē secina Valsts prezidents.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā grozīja likumu, nosakot "elektronisko rindu".
Iepriekšēja pieteikšanās robežas šķērsošanai ļaus autovadītājiem plānot minimālu laiku stāvēšanai rindā pirms Latvijas un Krievijas robežas, kā arī dos iespēju uzlabot kustības drošību uz ceļiem un ekonomiski lietderīgi izmantot kravu pārvadātāju resursus, skaidro parlamenta Preses dienests.
Grozījumi paredz, ka šo attālinātās reģistrēšanās rindu organizēs Satiksmes ministrija un tās administrēšanu varēs deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā autopārvadātāju savienībā.
Pieteikšanos elektroniskai robežšķērsošanas rindai bija plānots uzsākt ar 2012.gada 1.jūliju.
Uz Latvijas Austrumu robežas regulāri, it īpaši gada nogalēs, veidojas milzīgas kravas auto rindas, kurās pārvadātāji reizēm spiesti pavadīt pat vairākas diennaktis. Šo problēmu, kas galvenokārt saistīta ar robežpunktu nepietiekamo caurlaidību Krievijas pusē, abas valstis mēģina atrisināt jau gadiem ilgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
