Tieslietu ministrijā (TM) skaidro, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu.
Akceptētie grozījumi Komerclikumā paredz, ka obligāti būs nepieciešams notariāls apliecinājums, ja būs pieteiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā. Tas gan neatteiksies uz izmaiņām informācijā par konkrētajām personām, piemēram, esošā valdes locekļa uzvārda vai personas koda izmaiņām.
Tāpat Komerclikuma grozījumos sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku sapulces protokola parakstīšanai noteikta papildu prasība– papildus sapulces vadītājam un protokolistam ar savu parakstu protokola pareizību apliecinās arī vismaz viens sapulces ievēlēts dalībnieks. Identiska prasība noteikta arī attiecībā uz SIA dalībnieku sapulces lēmumu, kas iesniedzams UR. Savukārt akcionāru sapulcei tiek samazināts minimālais akcionāru skaits, kas apliecina protokola pareizību.
Tādējādi tiks novērsta situācija, kad UR tiek iesniegti dokumenti, kurus paraksta vai kuru pareizību apliecina ar komersantu nesaistītas personas, kā arī akciju sabiedrībām (AS) netiek paredzēta nesamērīga prasība apliecināt protokola pareizību vismaz diviem akcionāriem, it īpaši gadījumos, kad AS ir divi akcionāri un vienam akcionāram ir pietiekams balsu skaits, lai pēc būtības vienpersoniski pieņemtu akcionāru sapulces lēmumus, skaidro TM.
Savukārt, ja kapitālsabiedrība iesniegs minēto dokumentu atvasinājumu, tad arī tā pareizību būs jāapliecina tām pašām personām, kuras parakstījušas oriģinālu. Tādējādi tiks novērsti gadījumi, kad valde var ļaunprātīgi iesniegt nepatiesu vai faktiskajai situācijai neatbilstošu protokola vai lēmuma atvasinājumu, skaidro TM.
Vēl kapitālsabiedrība varēs brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka personas paraksts uz protokola vai lēmuma oriģināla vai atvasinājuma apliecināms notariāli. Līdz ar to kapitālsabiedrībai tiek dota iespēja brīvprātīgi noteikt stingrākas prasības, kas finansiāli ir slogs pašai kapitālsabiedrībai, bet vienlaikus rada papildu drošību pret reiderisma iespējamību.
Līdz ar to atbalstīti arī grozījumi likumā par UR, kas paredz: kapitālsabiedrībai var paredzēt augstākas dokumentu noformēšanas prasības, bet UR vienlaikus būs jānodrošina papildu preventīvā kontrole. Proti, UR valsts notāram būs jāpārbauda ne tikai ziņu atbilstība, bet arī uzņēmumu statūtos noteikto noformēšanas prasību ievērošana.
TM norāda, ka šīs izmaiņas Komerclikumā pozitīvi ietekmēs kapitālsabiedrību esošos dalībniekus, piemēram, stiprinot šo personu tiesisko interešu aizsardzību dalībnieku maiņas vai kapitālsabiedrības amatpersonu maiņas gadījumā. Tāpat šie grozījumi pozitīvi ietekmēs SIA pamatkapitāla daļu ieguvējus, piemēram, šīs personas varēs paļauties, ka iegādājas daļu no tiesīgās personas.
Vēl izmaiņas pozitīvi ietekmēs esošās kapitālsabiedrību amatpersonas, piemēram, tiks novērsta iespēja nelikumīgi atcelt valdes vai padomes locekli, veicot sabiedrības prettiesisku pārņemšanu, skaidro TM.
Savukārt valdības atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā paredz speciālu tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Šāda speciāla tiesvedības kārtība nepieciešama, lai būtiskākos kapitālsabiedrības iekšējos strīdus var izskatīt salīdzinoši īsos termiņos, skaidro ministrijā.
Valsts kancelejas pārstāvji gan valdības sēdē uzsvēra, ka uzņēmumu strīdus situācijas tiesā būtu jāskata vismaz trim tiesnešiem, nevis vienam, kas mazinātu iespējamo korupcijas risku. Tieslietu ministrija (TM) pret to neiebilst, taču tās pārstāvji uzsvēra, ka tādā gadījumā būs nepieciešams papildu finansējums tiesnešu algošanai. TM solīja sagatavot aprēķinus, cik papildu resursu būtu vajadzīgi vēl divu tiesnešu algām.
Šie aprēķini tiks pievienoti likumprojekta anotācijai, likuma grozījumus iesniedzot skatīšanai Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
