"Nelegālā zveja ir visas pasaules problēma, un gan jau, ka tā ir visur. Ja viss būtu godīgi, tad jau nebūtu nepieciešami kontroles dienesti. Grūti pateikt, cik lielā mērā šī problēma attiecas uz Latviju. Tomēr tas, ka ir samazinājies zvejnieku skaits, noteikti palīdz sekot līdzi situācijai. Jāsaka gan, ka mēs neesam tajā valstu kategorijā, kur nelegālo darbību risks ir visaugstākais. Tas vairāk attiecas uz Baltijas jūras dienvidu krasta valstīm," pastāstīja Riekstiņš.
Viņš gan uzsvēra, ka zināms nelegālās zvejas apmērs pastāv vienmēr. "Komisijai ir bažas, ka kontrolēt visu dienesti nespēj un tādēļ noteikti ir kāds nelegālās zvejas procents. Un tad nu tas atspoguļojas arī nozvejas kvotās, jo kādam ir bažas, ka noteikti jau vēl kādus 40% piezvejo klāt nelegāli. Tomēr faktiski par to nav ne informācijas, ne datu. Pētnieciskajā zvejā piedalās arī zinātnieki, lai redzētu, cik vispār noteiktas klases kuģi var nozvejot, un pēc tam sarēķina, cik teorētiski liela var būt nozveja, klāt vēl pieņemot, ka par 20–30% faktiski tiek zvejots vairāk," klāstīja Riekstiņš.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors norādīja, ka nelegālo nozveju kontrolē Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde. "Mums ir zivsaimniecības informācijas sistēma, kas paredz, ka viss faktiski tiek uzskaitīts. Tam, kā pārvietojas kuģi, seko satelīts, var pat noteikt, vai kuģis tralē vai stāv. Ja ir nepieciešams, šiem datiem var sekot pat biežāk, nekā tie tiek fiksēti parasti. Pirms nākšanas ostā kuģim ir jāziņo, kas tam atrodas uz klāja. Turklāt no nākamā gada tas būs jāsūta elektroniski un tiek ieviests elektroniskais zvejas žurnāls. Tālāk jau ostā var pārbaudīt, vai šī atsūtītā informācija atbilst faktiskajam zivju daudzumam," paskaidroja Riekstiņš.
Viņš piebilda, ka tāpat tiek kontrolēta zivju pārdošana. "Ja pārdošanas un izkraušanas dati neatbilst, tad šai firmai var pievērst pastiprinātu uzmanību. Līdz ar to iespējas kontrolēt un meklēt nesakritības ir lielas. Arī Eiropas Komisijai līdz ar jauno elektronisko sistēmu ir jābūt pieejai visiem dalībvalstu datiem. Protams, inspektoru finansējums nav tas labākais, bet kontroles sistēma pastāv un nedomāju, ka ir daudz iespēju izsprukt, nereģistrējot nozvejas, ja viss tiek darīts atbilstoši prasībām," teica ministrijas pārstāvis.
Riekstiņš gan piemetināja, ka var runāt par apgrūtinātu kontroli piekrastes zvejā, jo tur zivju izkraušanā nav iesaistītas ostas. "Bet piekrastē vispār ir iespējams nozvejot tikai kādus 2–3 tūkstošus tonnu, līdz ar to tas neveido lielu apmēru pats par sevi," sacīja ZM departamenta direktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
