Budžets 2012: valdība plāno IKP izaugsmi 2,5%, inflāciju – 2,4%

FM norāda, ka pēc izaugsmes atjaunošanās 2010.gadā ekonomikas attīstības tempi 2011.gadā turpina paātrināties un 2011. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni sasniedza 5,6%. Izaugsme turpina balstīties uz eksportējošo nozaru attīstību, savukārt pakalpojumos un tirdzniecībā vērojami vien mēreni pieaugumi, un to izlaide saglabājas zemā līmenī.

FM 2011. gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011. gadam paredz izaugsmi 4,5% apmērā. Savukārt 2012. gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempiem būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi atgriezīsies pie to potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Scenārijs paredz, ka eirozonas valstu valdības spēs veiksmīgi atrisināt valstu parādu krīzi, nepieļaujot nekontrolētu valstu bankrotu vai jaunus satricinājumus finanšu sektorā. Makroekonomiskā attīstības scenārijā izmantotie ārējās vides pieņēmumi ir līdzīgi Eiropas Komisijas 2011. gada rudens prognožu pieņēmumiem.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. Taču līdz 2011. gada beigām gada inflāciju ietekmēs noturīgs bāzes efekts, ko radījis pasaules cenu kāpums un nodokļu politikas izmaiņas. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011.gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2008.gadam tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga, taču ekonomiskās krīzes laikā tika piedzīvots straujš nodarbinātības kritums un bezdarba līmeņa pieaugums, norāda FM. Darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājusi galvenokārt jaunu darba vietu rašanās un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kamēr nelielu ietekmi atstājusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kā arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, ir palielinājies par 30,5 tūkstošiem jeb 3,3%, sasniedzot 966,5 tūkstošus. Savukārt darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 38,3 tūkstošiem jeb 17,0% un šā gada otrajā ceturksnī veidoja 187,0 tūkstošus, pausts scenārijā.

Nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās ar nelielu sezonālu pārtraukumu ziemas mēnešos turpināsies arī 2011. gada otrajā pusē un 2012. gadā. Tomēr darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eirozonas parādu krīze, prognozē FM.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010. gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā, uzskata ministrija.

FM norāda, ka ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

Turpinot darbu pie nākamā gada valsts budžeta likumprojekta, fiskālās politikas mērķis ir sagatavot budžetu ar deficītu 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2,5% no IKP deficīta sasniegšana skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus.

Darbs pie 2012.gada budžeta deficīta samazinošu pasākumu identificēšanas un analizēšanas tika uzsākts jau 2011. gada aprīlī, kad MK tika apstiprināts indikatīvais budžeta konsolidācijas pasākumu saraksts. Balstoties uz minēto sarakstu, FM šā gada septembrī – oktobrī pārskatīja un atjaunoja budžeta konsolidācijas priekšlikumus. Tie vēl ir jāizskata un jāapstiprina MK, kā arī jāsaskaņo ar starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem.

Lai sasniegtu 2012. gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi, konsolidācijas struktūra tiek balstīta uz izdevumu samazināšanu, nevis ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas palielināšanos. Konsolidācijas apjoms 2012. gadam ir viens no svarīgākajiem jautājumiem sarunās ar starptautiskajiem partneriem pārskata misijas ietvaros. Vienošanās šajā jautājumā veicinās programmas sekmīgu noslēgšanu.

Saskaņā ar nākamā gada valsts budžeta izstrādes grafiku MK apstiprinās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012. – 2014. gadam decembra sākumā budžeta likumprojekta paketes ietvaros.