Šī situācija nekādi neskarot ES fondu projektu īstenotājus – projektu realizētāji savus pieteiktos maksājumus ir saņēmuši un turpinās saņemt. Tāpat arī šī situācija nekādi neietekmējot Latvijas budžeta deficīta apmēru, jo ir tikai naudas plūsmas, nevis valsts budžeta ieņēmumu daļas izmaiņu jautājums, norāda FM.
Maksājumu apturēšanas iemesls esot EK būtiski mainītā nostāja par ES fondu vadības un kontroles sistēmu. Šādā situācijā, lai mazinātu riskus, FM esot nolēmusi uz laiku pārtraukt izdevumu deklarēšanu un maksājumu pieprasīšanu no EK līdz brīdim, kamēr tiks panākta skaidra vienošanās par nepieciešamajiem pilnveidojumiem fondu vadības un kontroles sistēmā. Tad,kad šis risinājums tiks panākts, Valsts Kase atjaunos deklarēšanu, tai skaitā arī aizturēto.
EK nav deklarēti izdevumi par periodu no 2010.gada 1. septembra līdz 2011. gada 27. maijam un attiecīgi no EK nav pieprasīta atmaksa 135,6 miljonu latu apmērā.
FM arī uzsver, ka Latvijas vadības un kontroles sistēma ir atbilstoši akreditēta un akceptēta no EK puses 2007.-2013. gada plānošanas periodam, un līdzīgi revīzijas iestāde darbojās iepriekšējā periodā, tāpēc perioda vidū mainītā nostāja bijusi negaidīta. Pēc vairākkārtējām darba sarunām, šī gada jūnijā tiek plānota atkārtota EK audita vizīte Latvijā,apstiprinot, ka veiktie pasākumi atbildīs saskaņotajam uzlabojumu plānam.
Lai nodrošinātu ES fondu revīzijas iestādes neatkarību un stiprinātu revīzijas iestādes vadītāja pilnvaras, Ministru kabinets 10. maijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā, paredzot pilnvaras revīzijas iestādes vadītājam tiešā veidā ziņot MK ar finanšu ministra starpniecību par revīzijas rezultātiem un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ES fondu ieviešanu. Likuma grozījumi jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimā.
Jau ziņots, ka Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien informēja,ka no pagājušā gada 1.novembra Latvijai apturētas Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļu izmaksas.
Eiropas Kohēzijas fonda apstiprināto projektu īstenošana gan neesot apstājusies un valdība savus uzdevumus turpina pildīt,tomēr tas notiek uz budžeta deficīta rēķina, un Latvija vairs nesaņem fonda līdzfinansējumu, paziņoja Godmanis.
Kopējais nesaņemto līdzekļu apjoms esot 120 miljoni latu, kas izraisījis valsts budžeta deficīta palielinājumu līdz 278 miljoniem latu šī gada pirmajos četros mēnešos.
Izmaksu apturēšanas iemesls ir neapmierinošā izlietoto līdzekļu audita kvalitāte un audita struktūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
