Foto: LETA
Kad parādījās ziņas par to, ka nodokļu maksātājiem tiks dota iespēja noteiktā laikā samaksāt nodokļa pamatparādu, atlaižot nokavējuma naudu un daļu soda naudas, nomaksāto nodokļu apmērs samazinājās, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.

Viņa pauda viedokli, ka šis pasākums bija visvajadzīgākais brīdī, kad valstī aizsākās ekonomiskā krīze. "Tagad valsts no krīzes pamazām iet ārā. Piemēram, ja 2009.gadā nodokļu parādi, kuru apmaksai mēs pagarinājām termiņu, bija 71–72 miljoni latu, tad pašlaik šī summa ir samazinājusies, bet nodokļu atmaksa – uzlabojusies. Tomēr, tiklīdz izskanēja paziņojums par šādu iespēju, mūsu informatīvie tālruņi uzreiz bija pārkarsuši. Parādnieki zvanīja un prasīja, vai ir iekļauti to personu sarakstā, kuri varēs pretendēt uz nodokļu amnestiju. Patlaban uzņēmēji uz to liek ļoti lielas cerības," teica Jezdakova un norādīja, ka, tiklīdz izskanēja šis paziņojums, nomaksāto nodokļu apmērs samazinājās.

"Uzņēmēji prot ļoti labi rēķināt. Viņi saprot, ka gadījumā, ja nodokļus nesamaksās tagad, viņi to varēs izdarīt nedaudz vēlāk, bet soda naudas un uzrēķini viņiem tiks atlaisti. Iespējams, ka, no vienas puses, šāda pieeja ir laba, jo ir jāveicina ekonomikas atkopšanās no krīzes, taču, paraugoties no otras puses, jāsecina, ka, izmantojot šo iespēju, uzņēmēji nodarbojas ar nodokļu optimizāciju – kam viņiem tagad iet un kaut ko maksāt, ja sods šā vai tā tiks atlaists? To vienkārši nav vērts darīt," pastāstīja Jezdakova un uzsvēra, ka pašlaik Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojekts paredz, ka nodokļu amnestija attieksies uz parādiem, kas veidojušies līdz 2010.gada 1.septembrim, turklāt definēti konkrēti nosacījumi, ar kādiem amnestiju var piemērot.
Viņa gan minēja, ka ierosinājums par nodokļu amnestiju ir diskutējams, turklāt daudzas starptautiskās organizācijas šādu pieeju neatbalsta.

"No vienas puses, katrs stimuls, lai uzņēmējs vai cilvēks sakārtotu savas attiecības ar valsti, nomaksājot tai nodokļus, ir apsveicams, bet, no otras puses, šādi pasākumi rada nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem nodokļu maksātājiem, jo viena daļa nodokļu maksātāju krīzes laikā ir sakodusi zobus un ar grūtībām nodokļus maksājusi, bet citi to nav darījuši. Šo situāciju varētu salīdzināt ar mums visiem ierasto komunālo maksājumu veikšanas disciplīnu, kad viens cilvēks ēd tikai puskukuli maizes un atsakās no daudzām citām lietām, bet nomaksā visus rēķinus, bet cits apēd visu kukuli maizes un neliedz sev kārotās lietas, bet komunālos rēķinus nemaksā. Tagad mēs cilvēkiem, kuri bija izvēlējušies ēst veselu maizes klaipu un nemaksāt rēķinus, dzēsīsim nokavējuma un soda naudu. Katrs gadījums, protams, ir individuāls, tomēr, manuprāt, ar šo pieeju jābūt ļoti uzmanīgiem," atzina VID vadītāja.

Jau vēstīts, ka Saeimā patlaban izskatīšanā atrodas Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojekts. Tas paredz īstenot vienreizēju nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu nodokļu maksātājiem, kuri līdz noteiktam brīdim samaksās nodokļu pamatparādu. Pasākumā varēs piedalīties nodokļu maksātāji, kuriem ir nodokļu parādi, kas radušies līdz 2010.gada 1.septembrim un līdz iesnieguma iesniegšanas brīdim nav samaksāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!