Lai kompensētu darbaspēka nodokļu samazināšanu, varētu atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vai mainīt pensiju iemaksas, par Finanšu ministrijas (FM) secinājumiem otrdien vēsta laikraksts "Dienas bizness", klāstot, ka ilgtermiņā darbaspēka nodokļu samazināšanai Latvijā paredzama pozitīva ietekme, taču īstermiņā trīs gadu periodā tās kompensēšanai vajadzīgi 200 miljoni latu.
Šāda summa nepieciešama, ja Latvija vēlas sasniegt Lietuvas un Igaunijas darbaspēka nodokļu līmeni, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi no pašreizējiem 25% līdz 21%, bet neapliekamo minimumu palielinot no 45 latiem līdz 90 latiem. Tādējādi iecerēts radīt vienādus konkurētspējas apstākļus Baltijas valstīs. Virzība uz izmaiņām varētu sākties jau 2013. gadā.
Valdības deklarācijā darbaspēka nodokļu samazināšana - indikatīvi par deviņiem procentpunktiem – paredzēta, nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Ieņēmumu samazinājumu plānots kompensēt, tostarp viena trešdaļa no kopējā samazinājuma varētu kompensēt, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un īpašumu, bet divas trešdaļas – samazinot ēnu ekonomikas līmeni, vēsta laikraksts.
Pašlaik darbaspēka nodokļu samazinājums tiek veidots trīs gadu periodā, laikrakstam stāstīja FM valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka. "Kopējā negatīvā ietekme, kam mums jāatrod avoti, kā to kompensēt, īstermiņā ir aptuveni 200 miljoni latu," viņš norādīja, piebilstot, ka ilgtermiņā ietekme būs pozitīva, jo tiks stimulēta nodarbinātība, investīcijas un mazināts ēnu ekonomikas līmenis.
Izvēles iespēju ieņēmumu krituma kompensēšanai šajos trijos gados nav daudz, atzīst Stinka. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielināšanu FM vērtējot piesardzīgi, jo, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, "ir sajūta, ka tas līmenis aptuveni ir sasniegts un kādu brīdi ir jānotur".
Iespējams ieņēmumu avots ir samazināto PVN likmju atcelšana, kas gan nav iespējams līdz 2014. gadam, kad plānots ieviest eiro. "Jāņem vērā, ka no kopējās ietekmes, kas varētu būt ap 70 miljoniem latu, vismaz puse vai vairāk par pusi mums ir jāatrēķina kā kompensējošu pasākumu, jo samazinātās PVN likmes ir palikušas tieši tajās grupās, kas ir sociāli visjutīgākās – medikamenti, sabiedriskais transports," laikrakstam sacīja Stinka.
Tā esot smaga diskusija, un tuvākais, kad to var izdarīt, ir ne ātrāk par 2014. vai 2015. gadu, prognozēja FM pārstāvis. Vēl aptuveni 20 miljonus latu vai pat vairāk katru gadu iespējams gūt no ēnu ekonomikas apkarošanas.
Laikraksts norāda, ka konceptuāls jautājums esot par pensiju otro līmeni. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2013.gadā Latvija atjaunos iemaksas pensiju otrajā līmenī 6% apmērā, ja budžeta situācija uzlabosies atbilstoši prognozēm. Tas veido vairāk nekā 100 miljonu latu fiskālo ietekmi, stāsta Stinka.
"Ja mēs ejam lēnāk uz šiem 6% vai šo celšanu atliekam, rodas fiskālā telpa virzīties uz priekšu ar darbaspēka nodokļu reformu," skaidro Stinka. Šādi lēmumi gan būtu jāsaskaņo ar aizdevējiem, turklāt jāņem vērā tiesiskā paļāvība.