Plāno Satversmē nostiprināt Saeimas atbildību par taupīgu valsts budžetu  (5)

Satversmē plānots noteikt, ka "Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei". Grozījumi paredz, ka Saeima tāpat kā līdz šim katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, taču atšķirībā no pašreizējās Satversmes panta redakcijas parlaments to darītu "vairāku gadu budžeta plāna ietvaros".

Satversmē arī iecerēts noteikt, ka budžeta projektu Saeimai tāpat kā līdz šim iesniedz Ministru kabinets, taču jaunajā redakcijā būs uzsvērts, ka valdība "kārto valsts finanšu lietas sabalansēti".

Tāpat kā līdz šim paredzēts: "Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu."

Valdība uzskata, ka Satversmē jāstiprina fiskālā disciplīna, pretējā gadījumā Fiskālās disciplīnas likumam nebūs nepieciešamā spēka.

Finanšu ministrija skaidro, ka līdz šim Latvijā tika īstenota procikliska fiskālā politika, kas bija viens no galvenajiem budžeta nesabalansētības cēloņiem. Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi vairāku gadu garumā ir virzījis privātais patēriņš, kuru ar kredītiem finansēja bankas, un iegūtie naudas līdzekļi pārsvarā tika ieguldīti nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Ekonomika nespēja efektīvi absorbēt tik lielu naudas līdzekļu ieplūdi, pieauga inflācija. Spēcīgais privātais patēriņš īstermiņā deva pozitīvu fiskālo efektu, strauji palielinot nodokļu ieņēmumus. Atbilstoši pieauga arī budžeta izdevumi, kas patēriņu stimulēja vēl vairāk.

Strauji kāpjošās algas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, paralēli salīdzinoši lēni augošajai produktivitātei, būtiski pasliktināja Latvijas konkurētspēju. Komercbanku izsniegto kredītu apjomi strauji palielināja valsts ārējo bruto parādu, kas kombinācijā ar krītošo konkurētspēju draudēja ar kredītņēmēju maksātnespēju, jo radās risks nesaražot pietiekoši daudz pievienotās vērtības, lai segtu kredītu atmaksas.

Satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja. Globālās finanšu krīzes un Latvijas kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008. gada otrajā pusē ārējo finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās, un rezultātā Latvijai bija nepieciešama starptautiska finanšu palīdzība.

Straujas ekonomiskās izaugsmes gados īstenojot ekspansīvu fiskālo politiku, Latvijā tika veicināta ekonomikas pārkāršana un budžeta nesabalansētība, kas, sākoties lejupslīdei, aizvien vairāk pasliktināja valsts finanšu situāciju.

Latvija ar pašreizējo tiesisko regulējumu fiskālās politikas jomā nespēja nodrošināt, ka tās budžeta deficīts nepārsniedz ES Māstrihtas kritērijus – 3% no iekšzemes kopprodukta. FM norāda, ka nākotnē ir nepieciešams mācīties no līdzšinējās politikas pieļautajām kļūdām, lai nodrošinātu, ka līdzīga situācija neatkārtojas un valsts ievainojamība nākamo iespējamo globālo ekonomikas un finanšu krīžu gadījumos tiek samazināta.

Taupības un uz uzkrājumu izveidošanu balstītu principu ievērošana fiskālajā politikā ļautu nodrošināt finanšu stabilitāti ilgtermiņā un mazinātu iespējamās nākotnes finanšu un ekonomiskās krīzes radītas negatīvās sekas, dodot iespēju ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē veicināt ekonomikas attīstību.

FM skaidro, ka ar Satversmes grozījumiem un Fiskālās disciplīnas likumu vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram piešķirs juridisku statusu, nodrošinot, ka fiskālās disciplīnas principi tiek ievēroti vidējā termiņā.

Fiskālas disciplīnas likums atteiksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Tas arī nosaka fiskālās politikas principus, kas jāievēro arī citām institūcijām vispārējās valdības sektorā.

Likums paredz katru gadu sagatavot vidēja termiņa budžeta ietvaru trīs gadiem, kurā maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa perioda gadam pārmantots no iepriekšējā vidēja termiņa perioda otrā un trešā gada.

Lai nodrošinātu vispārējās valdības fiskālās bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību un iespējamo saistību izpildes nepieciešamības gadījumā, likums arī paredz fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,5% no IKP apmērā.

Lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku, likumā arī tiek noteikta konsolidētā kopbudžeta bilances sākotnējā līmeņa aprēķināšanas formula. Pārejas noteikumi paredz, ka formulu bilances aprēķināšanai sāk piemērot tikai ar 2015.gadu.