Rāviņš pavasarī viesojās Briselē un uzzināja, ka informācija, lai lobētu mūsu valsts intereses EK, bija jāiesniedz jau maijā, jo bija paredzēts, ka EK apspriedes par budžetu sāks jūnijā. Tagad Latvijai nāksies strādāt pēc "pārpalikuma principa".
Viņš norādīja, ka atbildība par to ir jāuzņemas nevis Ārlietu ministrijai, kurai "ir tikai jānes tālāk Latvijas viedoklis un jācīnās par viedokļa sadzirdēšanu", bet vairākām ministrijām, kuras bija atbildīgas par nepieciešamās informācijas un viedokļu sagatavošanu, piemēram, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.
Līdz ar to atbildīga par šo situāciju ir visa valdošā koalīcija, skaidroja Rāviņš, piebilzdams, ka viņš "nekritizē, bet runā par gala rezultātu, kura nav".
Kā ziņots, valdošo koalīciju jeb pozīciju veido "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Ekonomikas ministra amatu premjera Valda Dombrovska valdībā ieņem "Vienotības" pārstāvis Artis Kampars, bet zemkopības ministrs ir Jānis Dūklavs no ZZS.
Pirmā tikšanās ar prezidentu šodien bija informatīva. Tajā LLPA pārstāvji pauda bažas par ES fondu tālāko apguvi, lai pirms Bērziņa gaidāmās vizītes Briselē prezidentu informētu par pilsētu vadītāju uzskatiem.
Savukārt Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) pēc tikšanās norādīja, ka nedrīkst pieļaut to, ka mūsu valsts saņem mazāku summu nekā pašreizējā ES finanšu plānošanas periodā, un ka Latvija kopumā riskē zaudēt vienu miljardu eiro.
Sarunas laikā ar prezidentu tika apskatītas iespējas, kā pašvaldības var iesaistīties, lai panāktu veiksmīgāku sarunu iznākumu par ES budžetu. Bērziņš tikšanās laikā norādīja, ka seko līdzi šiem procesiem, un informēja, ka par šo jautājumu ir bijusi saruna ar Dombrovski, skaidroja Truksnis.
Attiecībā uz ES fondiem vēl pietiek, ko darīt lobēšanas laukā. Taču tas būs "fiasko un izgāšanās", ja apstākļos, kad Latviju vissmagāk no ES dalībvalstīm skāra pasaules ekonomiskā krīze un kad mēs viscītīgāk veicām konsolidāciju, mēs nepanāksim, ka mums nesamazinās pašreizējā finanšu perioda ES maksājumus.
Kā ziņots, EK piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav pieņemams. Tiek piedāvāts veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro jeb 189 latiem par hektāru), uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Arī EK piedāvājums Kohēzijas politikas jomā Latviju neapmierina.
Ārlietu ministrijas (ĀM) ES direkcijas speciālo uzdevumu vēstnieks Marģers Krams aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Latvija savu pozīciju par ES daudzgadu budžetu pauž arī sarunu pirmās - skaidrojošās - fāzes laikā.
"Mēs ar Latvijas pozīciju negaidām pusgadu, kad beigsies skaidrojošā fāze. (..) Skaidrs, ka mēs šo pozīciju paužam," akcentēja Krams. Viņš atgādināja, ka pirmās dalībvalstu pārstāvju tikšanās laikā pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma publicēšanas Eiropas lietu ministru un valsts sekretāru sanāksmē Polijā "katra valsts iezīmēja savas galvenās prioritātes, tostarp arī mēs. Ļoti konkrēti, atbilstošā decibelu līmenī, pietiekoši skaļi un pārliecinoši".
Līdz šā gada beigām sarunās par ES budžetu būs spēkā "skaidrojošā fāze", kurā EK izskaidros sīkāk savus priekšlikumus 2014.-2020.gada budžetam. Pēc tam sāksies "sarunu fāze", kuras mērķis būs mazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos. "Noslēguma fāze" norisināsies 2012.gada beigās un 2013.gada sākumā, lai sagatavotu un panāktu gala vienošanos par ES daudzgadu budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
