"Savulaik iepriekšējās valdības ir solījušās palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu pašvaldībām, taču tagad notiek pretējais process. Maigi izsakoties, tā ir nekonsekventa rīcība un neveicina mūsu valsts reģionālo attīstību," atzina Liepājas mērs. Viņš uzskata, ka tieši pašvaldības ir tās, kuras mēģina sakārtot teritorijas, lai rastos jauni uzņēmumi, darbavietas un budžetā palielinātos IIN ieņēmumi. "Tas tiešā veidā rada situāciju, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis rodas, patiecoties pašvaldībām, un ar šiem līdzekļiem tās var turpināt attīstību," norāda Sesks uzsverot, ka IIN proporcijas samazinājums pašvaldībām bremzē to attīstību.
Viņš skaidro, ka, piemēram, Liepājā nākamgad jāizbūvē jauns tramvaja līnijas posms, kā arī jāpabeidz apjomīgais Zirņu-Ganību ielas projekts. "Visiem šiem darbiem ir vajadzīgi līdzekļi, apgrozāmie resursi, lai pašvaldībai pēc iespējas mazāk jāņem kredīti. Kas notiks, veidojot 2013.gada budžetu, - vai vēl mazinās nodokļa proporciju pašvaldībām? Līdz ar to mazināsies pašvaldību motivācija cīnīties par attīstību," neapmierinātību pauda Sesks.
Runājot par to, vai pašvaldības prasīs pārskatīt IIN nodokļa proporciju, Liepājas domes priekšsēdētājs atzina, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas lielo pilsētu asociācija "ļoti aktīvi iesaistās diskusijās par šo jautājumu un mēģina valdībai pierādīt, ka tas nav pareizs ceļš".
Jau ziņots, ka LPS uzskata, ka, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli starp valsti un pašvaldībām, nosakot pašvaldību daļu 80% līdzšinējo 82% vietā, nākamajā gadā pašvaldību ieņēmumi no nodokļa salīdzinājumā ar 2012.gada bāzi samazināsies par 16 miljoniem latu.
Kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas 2% samazinājums pašvaldībām vērtējams negatīvi, jo pašvaldības nevarēs nodrošināt pietiekamā apmērā iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā arī citus sociālos pakalpojumus, kuri netiek nodrošināti no sociālās drošības tīkla finansējuma, uzskata LPS.
Taču valsts ir apņēmusies turpināt nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstam 50% apmērā visu gadu un dzīvokļa pabalstam 20% apmērā līdz apkures sezonas beigām, kas atslogos pašvaldību budžetus.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzīst: "Nenoliedzami, tas ir samazinājums pašvaldību budžetos par 16 miljoniem latu, bet, tā kā valsts piedalās sociālās drošības tīkla pasākumu finansēšanā, tad pašvaldībām būs iespēja vismaz izdzīvot."
Jaunsleinis arī norāda, ka LPS centās sarunās ar aizdevējiem panāk vienošanos par 7.novembra LPS domes sēdē nolemto proporciju, kur pašvaldību daļā būtu 81%, taču diemžēl aizdevēji nepiekāpās.
Valdības un LPS iecere bija, ka pašvaldības nākamgad varētu saņemt 81% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, bet 19% nonāktu valsts budžetā, pašvaldībām vienlaikus no 1.janvāra pārņemot sociālā tīkla pasākumu finansēšanu, apmaksājot garantēto minimālo ienākumu (GMI) un dzīvokļa pabalstus.
Pašlaik pašvaldības saņem 82% no IIN ieņēmumiem, bet valdība vēlas šo daļu samazināt, "lai pašvaldības solidāri ar valsti uzņemtos budžeta konsolidācijas pasākumus". Budžeta tapšanas gaitā tika spriests, ka pašvaldību daļa IIN varētu tikt samazināta līdz pat 77%.
Pēc ilgām un sarežģītām sarunām puses vairākkārt mainīja savas pozīcijas un piedāvāja sev vēlamos kompromisus. Valdības sākotnējais piedāvājums paredzēja pašvaldībām nākamgad vēl vairāk samazināt IIN daļu, bet pašvaldības to vēlējās palielināt līdz 84%.