Foto: DELFI
Satversmes tiesa (ST) ceturtdien atzinusi par Satversmei neatbilstošām likumu normas, kas liedz Valsts prezidenta kancelejai, Augstākai tiesai (AT), Satversmes tiesai (ST), Valsts kontrolei (VK) un Tiesībsarga birojam Ministru kabinetā (MK) izteikt viedokli par šo iestāžu budžeta pieprasījumiem, norādot, ka arī valdībai ir jāuzklausa minēto iestāžu domas.

ST vērtēja likuma par budžetu un finanšu vadību, VK likuma un Tiesībsarga likuma normu atbilstību Satversmei. Tās noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas, AT, ST, VK un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam (MK) bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms. Tiesa šīs normas atzina par spēkā neesošām no nākamā gada 1.jūnija.

Lieta janvārī ierosināta pēc Valsts kontroles padomes pieteikuma, kurā norādīts, ka apstrīdētās normas apdraudot neatkarīgo institūciju finansiālo un funkcionālo neatkarību. VK pieteikumā norādīja, ka šāda kārtība neatbilstot varas dalīšanas principam, jo valdība varot ietekmēt neatkarīgo institūciju budžetu.

ST spriedumā norādīja, ka varas dalīšanas princips neparedz, ka konstitucionālo institūciju budžeta pieprasījumus varētu izvērtēt un grozīt tikai likumdevējs. Konstitucionālo institūciju neatkarība nenozīmē absolūtu autonomiju. Valsts vara ir vienota, tās atzari mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi.

Tiesa aplūkoja apstrīdētās normas kopsakarā ar citām likuma par budžetu un finanšu vadību normām, kas regulē valsts budžeta likuma projekta izskatīšanu MK un secināja: lai nodrošinātu konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja neatkarību un varas dalīšanas principa ievērošanu, tām jātiek uzklausītām arī MK, savukārt MK savi lēmumi jāpamato. Ja MK groza konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus, bet minētās institūcijas pret to iebilst, tad valdībai par iebildumiem ir jāpaziņo likumdevējam. Tamdēļ tiesa secināja, ka konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja uzklausīšana ir saistoša gan izpildvarai, proti, MK, gan Saeimai.

ST secināja, ka šā brīža regulējums ir acīmredzami nepilnīgs, jo regulējums nenoteic procedūru, kas nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejas, AT, Satversmes tiesas, VK un Tiesībsarga biroja tiesības tikt uzklausītiem MK sakarā ar to budžeta pieprasījumu izskatīšanu. Tā rezultātā netiek īstenots apstrīdēto normu mērķis.

Tiesa ņēma vērā, ka normatīvā regulējuma trūkumu novēršanai ir nepieciešams laiks. Tādēļ tiesa noteica sešu mēnešu termiņu, kurā likumdevējam ir jānovērš trūkumi.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!