Valdība piedāvā 'nodokļu amnestiju' ar daudziem ES nosacījumiem; atbrīvos no nokavējuma naudas un 90% soda naudas  (2)

To paredz otrdien valdībā atbalstītais Nodokļu atbalsta pasākuma likuma projekts, kam gan vēl jāgūst Saeimas atbalsts un saskaņojums Eiropas Komisijā.

Valdība likumprojektā piedāvā nodokļu pamatparādu fiksēt pēc stāvokļa uz pērnā gada 1.septembri un "nodokļu amnestiju" attiecināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem un tiem līdzvērtīgiem maksājumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tomēr no NĪN parādiem nodokļu maksātāji varēs tikt vaļā vien tad, ja pašvaldība būs lēmusi "amnestēt" šo nodokli savā teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Lēmumu pašvaldībai būs jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu sāksies "nodokļu amnestija". Ja pašvaldības dome šādu lēmumu nepieņems, "nodokļu amnestija" NĪN un ar to saistītajiem maksājumiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā netiks īstenota.

Valdības piedāvātais likumprojekts nosaka nodokļu maksātāju loku, kas var pieteikties "amnestijai", un "amnestijas" veidus, atkarībā no tā, vai nodokļa maksātājs ir nokļuvis ekonomiskās grūtībās un vai tam sniegtais atbalsts ES kontekstā ir uzskatāms par valsts atbalstu. "Likumprojektā ir identificētas arī tās nodokļu maksātāju grupas, kuras Eiropas Komisija ierobežo šādas formas valsts atbalsta saņemšanai – lauksaimniecības produktu primārie ražotāji, zivsaimnieki un transporta nozarē strādājošie," teikts likumprojekta anotācijā.

Amnestijas veidam "Atbalsts kārtējo izdevumu segšanai" varēs pieteikties nodokļu maksātāji - saimnieciskās darbības veicēji, kas nav nonākuši grūtībās vai ir nonākuši grūtībās un ir reģistrēti mazāk nekā pirms trīs gadiem, izņemot personas, kurām ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Par grūtībās nonākušiem "amnestijas likuma" izpratnē uzskatīs tādus saimnieciskās darbības veicējus, kuru zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms atbalsta iesnieguma iesniegšanas datuma zaudējumi pārsniedz ceturto daļu no pamatkapitāla. Tāpat par grūtībās nonākušiem uzskatīs tādus saimnieciskās darbības veicējus, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process, definēts likumprojektā.

Šim "amnestijas" veidam noteikti arī ierobežojumi atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem – uz to varēs pretendēt tikai tādi nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi zvejniecības un akvakultūras nozarē, kuģu būves nozarē, ogļu rūpniecībā, tērauda rūpniecībā, sintētisko šķiedru nozarē vai lauksaimniecības produktu primārā ražošanā veido mazāk kā 50% no apgrozījuma.

"Amnestijas" veidam "Pārstrukturēšanās atbalsts grūtībās nonākušām personām" varēs pieteikties grūtībās nenonākuši vai nonākuši nodokļu maksātāji, kas reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem, kuri saimniecisko darbību veic lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē un "no saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko spēj iegūt no sava īpašnieka, akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, un šie zaudējumi bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību".

Tāpat uz šo "amnestijas" veidu varēs pretendēt grūtības nonākuši nodokļu parādnieki, kas reģistrēti vairāk nekā pirms trim gadiem.

Lai pretendētu uz šo "amnestijas" veidu, nodokļu parādniekam būs Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz restrukturizācijas plāns. Ja nodokļu maksātājs, kas pretendē uz šo atbalsta pasākuma veidu, ir "liela persona" Nodokļu atbalsta likuma izpratnē, proti, neatbilst ES definīcijai par mazu un vidēju uzņēmumu, "amnestiju" tam piešķirs tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs lēmusi par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu un atbilstību valsts atbalsta kontroles normām. Piešķirot "amnestiju" šādam uzņēmumam, ņems vērā Eiropas Komisijas lēmumā izvirzītos atbalsta sniegšanas nosacījumus.

Uz "amnestijas" veidu "Atbalsts "de minimis" ietvaros" varēs pretendēt grūtībās nonākuši un nenonākuši nodokļu maksātāji, kas reģistrēti mazāk nekā pirms trim gadiem un darbojas lauksaimniecības primārajā ražošanā, transporta nozarē vai kuģu būvē un zivsaimniecībā, "ciktāl tas nav pretrunā ar "de minimis" regulējumu". "De minimis" ir Eiropas Komisijas noteikts minimālā apjoma atbalsta jēdziens, kas nosaka - atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām. Vienam uzņēmumam piešķirtais "de minimis" kopējais bruto atbalsts trīs gados nedrīkst pārsniegt 200 000 eiro (140 tūkstoši latu). Vienam autotransporta uzņēmumam "de minimis" atbalsta "griesti" ir 100 000 eiro (70 tūkstoši latu) trīs gados.

Tāpat likumprojekts paredz "amnestijas" veidu "Atbalsts nodokļu maksātājiem, kas nav saimnieciskās darbības veicēji", kuram nav izvirzīti īpaši nosacījumi.

Likumprojekts nosaka, ka nodokļu maksātājs var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam tikai viena atbalsta mērķa ietvaros.

Nodokļu parādniekiem būs tiesības lūgt ļaut parāda pamatsummu un 10% soda naudu nomaksāt pakāpeniski. Likumprojekts paredz, ka fiziskām personām VID varēs piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu līdz trim mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds nav lielāks par 100 latiem; līdz 12 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 100,01 lata līdz 1000 latu. Ja pamatparāds ir no 1000 līdz 5000 latu, varēs piešķirt samaksas pagarinājumu līdz vienam gadam, pamatparādam no 5000 līdz 10 000 latu – līdz 36 mēnešiem, pamatparādam no 10 000 līdz 50 000 latu – līdz 48 mēnešiem, bet pamatparādam, kas lielāks par 50 000 latu - līdz 60 mēnešiem.

Savukārt juridiskām personām samaksas termiņu varēs pagarināt līdz trim mēnešiem pamatparādam, kas nav lielāks par 500 latiem; līdz vienam gadam pamatparādam no 500,01 lata līdz 5000 latu, līdz 24 mēnešiem pamatparādam no 5000,01 lata līdz 10 000 latu, līdz 36 mēnešiem pamatparādam no 10 000,01 lata līdz 25 000 latu, līdz 48 mēnešiem pamatparādam no 25 000,01 lata līdz 100 000 latu, bet līdz 60 mēnešiem pamatparādam, kas lielāks 100 000,01 latu.

Nodokļu amnestijas sākuma laiku un kārtību noteiks Ministru Kabinets, un attiecīgos noteikumus līdz 1.septembrim izstrādās Finanšu ministrija. Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka "nodokļu amnestijas" likumam nav noteikts nekāds konkrēts spēkā stāšanās termiņš - tas būs atkarīgs no tā, cik ātri likumu izskatīs Saeima un saskaņos Eiropas Komisija. Pēc likuma spēkā stāšanās, visticamāk, tiks noteokts triju mēnešu periods, kurā nodokļu parādnieki varēs pieteikties "amnestijai".

Dombrovskis arī atzina, ka likums par amnestiju ir pietiekami sarežģīts, tāpēc Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam būs jāveic plašs skaidrojošs darbs, lai sabiedrību saprastu, kā "amnestija" notiks un kas uz to var pretendēt.

Jau vēstīts, ka "nodokļu amnestiju" paredz "ēnu ekonomikas" apkarošanas plāns. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aplēsis, ka uz "nodokļu amnestiju" varētu pretendēt aptuveni 110 000 nodokļu maksātāju.