Foto: PantherMedia/Scanpix

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas sākušas vienotu parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem petīcijas Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā pieprasīts ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus, biznesa portālu "Nozare.lv'" informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas pieprasa Eiropas Savienības (ES) institūcijām veidot atbilstošu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu, nosakot tiešo maksājumu finansējuma apjomu Baltijas valstīm pēc jaunas aprēķinu metodes, ņemot vērā faktisko ES 27 valstu vidējo atbalsta līmeni uz vienu hektāru zemes.

"Vienlīdzīgi tiešie maksājumi tieši ietekmē vietējo ražotāju spēju piedāvāt patērētājiem garšīgu, veselīgu un pieejamu produktu. Tomēr Latvijas produkti zaudē cenu cīņā ar augsti subsidēto Eiropas valstu ražotajiem produktiem. Mēs, Baltijas lauksaimnieki, vēlamies vienlīdzīgu attieksmi pret zemniekiem un patērētājiem," teikts petīcijā.

Biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja Maira Dzelzkalēja sacīja, ka pārtikas jomā Latvijas eksportspējīgie ražotāji zaudē iespēju izdevīgi piedāvāt savu produktu.

"Ir ļoti iespējams, ka varam zaudēt vairākus spēcīgus uzņēmums. Vēlamies vienā spēles laukumā vienādus spēles noteikumus, lai Latvijas iedzīvotāji varētu strādāt vietējos lauksaimniecības uzņēmumos, nevis dotos uz citām Eiropas valstīm," sacīja Dzelzkalēja.

Kā norādīja lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Armands Krauze, savulaik Igaunija, Latvija un Lietuva kopīgi izveidoja Baltijas ceļu, līdzīgi arī tagad cīņā pret diskriminējošiem nosacījumiem tiešo maksājumu sistēmā simboliski jāsadodas rokās, parakstot petīciju.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs sacīja, ka petīciju vajadzētu parakstīt ikvienam zemniekam.

"Ir svarīgi, lai ikviens Baltijas lauksaimnieks iesaistās šajā nozīmīgajā cīņā, liekot ES amatpersonām saprast, ka nesamierināsimies ar netaisnību. Parakstu vākšana petīcijai ir viens no veidiem, kā to darīt, taču gribu uzsvērt, ka svarīgi ir šo cīņu turpināt, izmantojot dažādus protesta veidus, aktualizējot nevienlīdzību un pievēršot lēmumpieņēmēju uzmanību visa šā gada garumā, līdz pat svarīgā lēmuma pieņemšanai," sacīja Krievārs.

Latvijā parakstu vākšanas kampaņa ir plānota līdz 20.maijam, pēc tam, Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, petīcija tiks nosūtīta Eiropas Savienības institūcijām.

Petīcijas teksts latviešu valodā un sīkāka informācija ir pieejama Latvijas lauksaimnieku organizāciju mājaslapās: www.losp.lv, www.zemniekusaeima.lv un www.llka.lv.

Kā zināms, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!