Cūkkopjiem jāuzmanās: Lietuvā uzliesmojis klasiskais cūku mēris

Lietuvas dienests veic visus pasākumus slimības ierobežošanai un likvidācijai, tajā skaitā nosakot uzraudzības un aizsardzības zonu ap skarto novietni.

Lai arī Lietuvā tiek veikti visi nepieciešamie slimības apkarošanas pasākumi, PVD aicina Latvijas cūku audzētājus pievērst īpašu uzmanību biodrošības pasākumiem, kas sevišķi svarīgi ir novietnēs, kas ieved vai izved cūkas uz citām valstīm.

Ja dzīvnieku turētājiem rodas aizdomas par cūku inficēšanos ar bīstamo slimību, PVD aicina par to nekavējoties informēt veterinārārstu vai attiecīgā reģiona PVD teritoriālo pārvaldi vai zvanīt uz 112.

Tāpat dienests aicina medniekus informēt par gadījumiem, kad novērotas pārmaiņas meža cūku uzvedībā vai mežā atrasti vairāki meža cūku līķi.

Lai pasargātu saimniecību no cūku mēra, cūku īpašniekiem jāievēro svarīgākie biodrošības principi. Svarīgi ir nodrošināt, ka cūku pārvadāšanas transporta līdzekļi (gan vietējais - uz kautuvi, gan starptautiskajiem pārvadājumiem paredzētais), ir iztīrīti un dezinficēti pirms jaunas dzīvnieku kravas iekraušanas un vienmēr – pēc dzīvnieku pārvadāšanas.

Tāpat jānodrošina dzīvnieku kopējus un citus novietnes teritorijā strādājošos ar specapģērbu un apaviem, kurus pēc darba jāatstāj novietnē. Nedrīkst pieļaut nepiederošu personu atrašanos novietnē un tās teritorijā. Pie ieejām/iebrauktuvēm novietnē jāierīko dezinfekcijas paklāji vai bedres. Bez saskaņošanas ar praktizējošo veterinārārstu nedrīkst ievest novietnē dzīvniekus. Aizliegts izbarot cūkām ēdiena atliekas. Jānovērš mājas cūku tieša un netieša saskare ar meža cūkām un citiem savvaļas dzīvniekiem.

Ļoti svarīgi nepieļaut infekcijas tālāku izplatību no saimniecības, kurā dzīvnieki ir saslimuši ar šo slimību. Ikvienam dzīvnieku īpašniekam nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieku nobeigšanos vai vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem, vai jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar mēri.

PVD aicina individuālos cūku īpašniekus/turētājus, kuri par saviem dzīvniekiem nav paziņojuši Lauksaimniecības datu centram, izdarīt to iespējami īsā laikā, lai nepieciešamības gadījumā dienests varētu operatīvi un efektīvi plānot nepieciešamos apkarošanas pasākumus.

Pērkot sivēnus tirgū, gan pircējam, gan pārdevējam jāaizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarācija, lai saslimšanas gadījumā būtu iespējams izsekot saistītās novietnes.

Klasiskais cūku mēris ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo mājas un meža cūkas, neatkarīgi no vecuma. Slimībai raksturīga augsta mirstība. Mēri ierosina vīruss, un galvenais infekcijas avots ir slimās un vīrusu nēsājošās mājas cūkas un meža cūkas, kas izdala vīrusu ārējā vidē ar urīnu, fekālijām un citiem izdalījumiem. Slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni var pārnest ar vīrusa aptraipītu vai saturošu barību un ūdeni, kā arī kopšanas inventāru, apģērbu, transporta līdzekļiem.

Cūkām saslimšanas pazīmes parādās 3-9 dienas pēc inficēšanās ar vīrusu, bet šis periods var ilgt līdz vienam mēnesim.

Visraksturīgākā ir akūtā slimības gaita: dzīvniekiem pastāvīgi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra 40,5 – 42 grādi, tie nelabprāt pārvietojas, vairāk guļ; atsakās no barības; novērojamās slimības klīniskās pazīmes: strutojoši acs gļotādas iekaisumi, gļotaini strutojošs rinīts, vemšana, caureja (fekālijas dažreiz ar asins piemaisījumu); dažkārt urīns tumši brūnā krāsā; uz ādas gurnu iekšpusē, vēdera, kakla un auss pamata veidojas tumši sarkani plankumi (hemorāģijas ādā), kuri nepazūd, uz tiem uzspiežot; kustību koordinācijas traucējumi; pakaļdaļas parēze; salšana (spiežas kopā); sivēnmātes abortē; izmainīta asins aina; progresējošs vārgums, kad raksturīga paātrināta un apgrūtināta elpošana, sirds nepietiekamība, bet pirms nāves ķermeņa temperatūra nokrītās līdz 35 – 36 grādiem.

Apstiprinot diagnozi, Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnu. Karantīna attiecas uz skarto punktu (novietni, kur atrodas infekcijas slimības skartaie dzīvnieki), tiek noteikta arī aizsardzības zona, kura ir ne mazāk kā trīs kilometru rādiusā ap skarto novietni, un uzraudzības zona, kura ir ne mazāk kā 10 kilometru rādiusā ap skarto novietni. Aizsardzības un uzraudzības zonās dienests veic īpašus kontroles pasākumus, lai iespējami agrīni atklātu slimības uzliesmojumus, novērstu infekcijas izplatību un veiktu apkarošanas pasākumus.

Klasiskais cūku mēris rada lielus ekonomiskos zaudējumus sakarā ar cūku likvidāciju slimības skartajās novietnēs, saimniecisko darbību ierobežojošiem pasākumiem aizsardzības un uzraudzības zonā; tirdzniecības sakaru ierobežojumiem un citiem ar karantīnu saistītiem pasākumiem.

Klasiskais cūku mēris nav bīstams ne cilvēkiem, ne citu sugu dzīvniekiem.

Latvijā pēdējo reizi saslimšana ar klasisko cūku mēri reģistrēta 1996.gadā.