Foto: DELFI
Malkas cenas, salīdzinot ar ziemas periodu, šovasar atsevišķās tirgotavās ir samazinājušās, taču kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas malkai ir cēlušās, aģentūrai BNS atzina aptaujātie uzņēmumu pārstāvji un prognozēja, ka nākamajā apkures sezonā cenas nekritīsies.

Uzņēmuma "HAG" mārketinga vadītāja Jeļena Zakutajeva aģentūrai BNS pastāstīja, ka malkas cena, salīdzinot ar ziemu, ir mainījusies - tā vasarā kļuvusi zemāka, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, tā ir augstāka. Viņa prognozēja, ka cenas nākamajā apkures sezonā nebūs zemākas kā "HAG" piedāvā jau pašlaik, un paskaidroja, ka to ietekmē lielais eksporta pieprasījums pēc malkas uz Skandināvijas valstīm.

Pēc viņas teiktā, ražotājiem un īpašniekiem izdevīgāk un arī vieglāk ir pārdot malku uzreiz ar lieliem apmēriem eksportam, nevis fiziskām personām pa pieciem berkubiem, tādējādi mazumtirdzniecības cena pieaug.

Zakutajeva arī piebilda, ka patlaban visvairāk klienti pasūta alkšņa malku, jo tās cena ir izdevīgāka nekā, piemēram, bērza malkai.

Savukārt mežizstrādes uzņēmuma "Krauzers" pārstāvis Elvis Hermanis aģentūrai BNS sacīja, ka skaldītajai malkai cena, gan salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, gan ziemas periodu ir kāpusi. Viņš klāstīja, ka to ietekmējusi šā gada bargā ziema un jau pavasarī pēc ziemas perioda beigām malkas cenas sākušas augt. Prognozējot malkas cenas nākamajai apkures sezonai, Hermanis norādīja, ka, visticamāk, cenas nekritīsies.

"Jāskatās ir pēc tā, kāda būs ziema. Ja ziema būs siltāka un cilvēkiem pietiks ar iepriekšējiem krājumiem, tad cenas varētu kļūt zemākas, nekā tās ir pašlaik," viņš prognozēja.

Arī "Krauzera" pārstāvis informēja, ka cilvēki parasti izvēlas lapkoku malku - alksni un melnalksni - un nevēlas pirkt skujkoku malku.

Uzņēmuma "Loggers" īpašnieks Andris Klodāns aģentūrai BNS apstiprināja, ka kopumā, salīdzinot ar ziemas periodu, malka ir palikusi dārgāka. Pārsvarā cilvēki izvēlas lapkoku malku, tostarp bērzu un alksni, viņš piebilda.

"Lursoft" informācija liecina, ka "HAG" dibināts 1996.gadā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 20,2 tūkstoši latu. Uzņēmums pieder divām Latvijas privātpersonām - Aleksandram Daņiļinam (32,18%) un Andrejam Starcevam (67,82%).

Uzņēmums "Krauzers" dibināts 1998.gadā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 453,1 tūkstotis latu, un tā īpašnieki ir Andis Araks (50%) un Kaspars Eihe (50%).

Savukārt "Loggers" dibināts 2008.gadā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir tūkstotis latu, bet vienīgais īpašnieks - Andris Klodāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!