Foto: LETA
No Latvijas ik dienu uz Lietuvu izved 450 tonnas svaigpiena, radot vismaz četru miljonu latu zaudējumus valsts budžetā, otrdien preses konferencē pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš klāstīja, ka, analizējot 2010.gada rezultātus un iegūstot informāciju no statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas attiecīgajiem datiem, konstatēts, ka joprojām 450 tonnas svaigpiena dienā tiek izvestas uz Lietuvu.

"Jāsaprot, ka tikai vājas valstis ir gatavas neko nedarīt, redzot, ka izejviela tiek izvesta, savukārt stiprās valstis dara visu, lai izejviela tiktu pārstrādāta konkrētajā valstī," pavēstīja Šolks un piebilda, ka joprojām slikti tiek pildīta Latvijas Ekonomikas atveseļošanās programma. "Diemžēl atkal ir spēkā vecais labais teiciens, ka "klausieties mūsu vārdos, labāk neskatieties uz mūsu darbiem"," atzina LPCS vadītājs.

Šolks norādīja, ka 1938.gadā Latvijā bija gandrīz 900 tūkstoši govju. "Pēc tam to skaits strauji samazinājās - šodien mēs esam palikuši ar 160 tūkstošiem govju," informēja valdes priekšsēdētājs, tomēr minēja, ka "produktivitāte ir augusi un esam sasnieguši izslaukumu piecus tūkstošus no vienas gotiņas gadā".

Patlaban tiek iegūti aptuveni 380 litri piena uz vienu valsts iedzīvotāju. LPCS vadītājs sacīja, ka šis skaitlis ir diezgan stabils. Šolks uzsvēra, ka 2010.gadā piens iepirkts par 6% vairāk nekā 2009.gadā. "Pamatā tas ir tādēļ, ka ir pieaugusi produktivitāte," paskaidroja savienības pārstāvis.

LPCS vadītājs informēja, ka tas ir tikai mīts, ka piens uz Lietuvu tiek izvests tāpēc, ka tur ir augstākas piena iepirkumu cenas un ka kooperatīvi ar savu darbību nodrošina augsto piena cenu Latvijā. "Realitāte ir pavisam cita," teica Šolks un paskaidroja, ka patiesībā Lietuvas un Latvijas piena iepirkuma cenas ir ļoti līdzīgas, taču lietuvieši par Latvijas pienu piedāvā krietni augstāku iepirkuma cenu nekā ir Lietuvā.

"Tās ir aktivitātes, lai grautu vietējo pārstrādi," norādīja Šolks un uzsvēra, ka piena cena Latvijā 2010.gadā ir bijusi visstabilākā no visiem iepriekšējiem gadiem. "Piena cena bijusi stabila ar tendenci paaugstināties. Gada beigās tie jau bija 20 santīmu par vienu kilogramu jeb 200 latu par tonnu, un šā gada februārī jau ir 207 lati par vienu tonnu," apliecināja valdes priekšsēdētājs.

Piena izvešanas uz Lietuvu dēļ valsts nesaņem vismaz četrus miljonus latu gadā, atzina Šolks un piebilda, ka līdz ar piena izvešanu tiek zaudētas arī aptuveni 450 darbavietas piena pārstrādes uzņēmumos un līdz ar to valsts nesaņem nodokļu ieņēmumus par 450 strādājošiem.

Vienlaikus LPCS vadītājs sacīja - lai gan Latvijas piena produktu eksports uz Lietuvu ir pieaudzis un pārsniedz importu, tas neesot iemesls priekam. "2010.gadā importa eksporta bilance mums ir bijusi pozitīva, tikai šeit arī ir viena lieta, kādēļ mēs nevaram priecāties," klāstīja Šolks un pavēstīja, ka eksporta apmēri pieauguši Latvijas pārstrādātāju aktīvās darbības eksporta tirgos dēļ un tādēļ, ka ir samazinājies pārdotās produkcijas apmērs vietējā tirgū.

LPCS pārstāvis paskaidroja, ka realizācijas apmēru samazināšanās vietējā tirgū skaidrojama ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī ar to, ka ik gadu aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju dodas strādāt un dzīvot ārzemēs. "Arī viņi ir mūsu pircēji," uzsvēra Šolks.

Lai novērstu piena izvešanu uz Lietuvu un stabilizētu nozari Latvijā, LPCS vadītājs ieteica valsts līmenī radīt apstākļus piena lopkopības attīstībai, līdz piena kvotu atcelšanas brīdim sasniedzot vismaz 300 tūkstošu govju lielu ganāmpulku, lai nodrošinātu pieaugošo piena produktu pieprasījumu galvenokārt eksporta tirgos, kā arī rast iespēju atbalstīt tos piena ražotājus, kuru saražoto pienu pārstrādā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.

Vienlaikus Šolks norādīja uz nepieciešamību pēc tādiem finanšu instrumentiem kā eksporta garantijas, līdzfinansējumi inovatīvu, ar augstu ražotās produkcijas pievienoto vērtību eksportspējīgu produktu ražošanas projektu realizācijai un papildu finanšu resursu pieejamība ātrai jaunu eksporta tirgu apgūšanai un krīzes situāciju risinājumiem. LPCS vadītājs uzsvēra, ka daži no šiem instrumentiem darbojas arī pašlaik, taču ļoti neefektīvi.

Valdes priekšsēdētājs izteica arī priekšlikumu nodrošināt ražotājiem nodokļu atlaides vai nodokļu brīvdienās, kā arī ieteica ieviest fiksētus nodokļus mazajiem piena ražotājiem.

LPCS apvieno 19 piena pārstrādes uzņēmumu, kas realizē aptuveni 94% no Latvijā pārstrādātā piena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!