Noteikumos atbilstoši Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" atzinumam izdarītas izmaiņas rūpnieciskās zvejas limitos. Tāpat izmaiņas paredz, ka, iedalot tīklu limitu, uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību var iedalīt vienu no 50 līdz 100 metru garu zivju vai reņģu tīkla limitu vai divus līdz 50 metru garus zivju vai reņģu tīklu limitus. Līdz 50 metru gara tīkla limits ir iedalāms izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos nodrošinās piekļuvi zivju resursiem lielākam skaitam pašpatēriņa zvejnieku.
Lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, izmaiņas noteikumos paredz, ka pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi.
Valdība apstiprināja arī izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, paredzot, ka, veicot zveju komerciālos nolūkos, atļauts izmantot tikai tīklus, garākus par 50 metriem līdz 100 metriem, bet, veicot pašpatēriņa zveju, pieļaujams izmantot arī tīklus ar garumu līdz 50 metriem.
Savukārt izmaiņas noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību paredz, ka tiek noteikta atbilstoša maksa par zivju tīklu garumā līdz 50 metriem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
