"Esam vienojušies ar Lietuvas un Igaunijas zemniekiem par kopīgas akcijas rīkošanu septembra sākumā, kas izvērtīsies par otru "Baltijas ceļu" un aicinās Eiropas Savienības vecās dalībvalstis pārskatīt nostāju saistībā ar nevienlīdzīgajiem atbalsta maksājumiem. Joprojām neesam konkurētspējīgi Eiropas tirgū, un patlaban izskatās, ka nekas nemainīsies arī pēc 2014.gada, kad spēkā stāsies Kopējās lauksaimniecības politikas reforma," sacīja Lazdiņš.
ZSA vadītājs akcentēja, ka Latvijas laukos apdzīvotība saglabāsies tikai tad, ja platību maksājumi izlīdzināsies.
"Nespējam saglabāt apdzīvotību, jo mazie un vidējie zemnieki ar savu produkciju nespēj konkurēt tirgos. Tūkstošiem lauku iedzīvotāju brauc uz vecās Eiropas valstīm, lai tur strādātu lauksaimniecības uzņēmumos, jo tur spēj samaksāt. Tikmēr pie mums lauki izmirst. Tikai tad, kad atbalsts būs lielāks, spēsim konkurēt arī Eiropas tirgū un līdz ar to vairāk pelnīt, saglabājot mazās un vidējās saimniecības," norādīja Lazdiņš.
Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Tikmēr Eiropas Komisija 29.jūlijā negaidot paziņoja, ka saistībā ar Komisijas lauksaimniecības budžeta priekšlikumiem jauno dalībvalstu zemnieki tikai 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma, kas ir pretrunā ar prasītajiem 70%-80% no ES vidējā atbalsta apjoma. Latvijas mērķis ir panākt vietējiem zemniekiem labvēlīgākus tiešmaksājumus - vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014.gada.
ZSA dibināta 1999.gadā un apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
