Naudas lietas

Maijs ir interesants mēnesis, jo daudziem uzņēmumiem vai nu tikko ir noslēgušās vai vēl notiek akcionāru sapulces, kurās tiek vētīti pagājušā gada darbības rezultāti. Tāpat parādās dati par pirmo ceturksni. Vēl pašlaik notiek akcionāru rokādes. Kuras akcijas šomēnes Baltijas biržās ir pelnījušas lielāko uzmanību, vērtē fondu tirgus speciālisti.

Lasītājs jautā: Vai investoriem jāsniedz sākumdeklarācija un kādos gadījumos?

Finanšu ministrs Andris Vilks ir paziņojis, ka jau drīzumā Latvijas iedzīvotāji plašas programmas ietvaros varēs iegādāties valsts parādzīmes, tādējādi piedaloties valsts parāda finansēšanā. Pašlaik pie šīs programmas izstrādes tiek strādāts un Valsts kase detaļas sola atklāt tikai tad, kad tā tiks pabeigta. Kā vērtēt šādu iespēju un vai tā varētu gūt plašu atsaucību Latvijas sabiedrībā, vērtē "Finasta Asset Management" valdes loceklis Andrejs Martinovs un "SEB Wealth Management" Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ar uzkrāšanu neiet tik cerīgi kā citām Rietumeiropas valstīm tiek sludināts vismaz reizi ceturksnī jaunos banku pētījumos. Un tad tiek diskutēts par uzkrāšanas zemo kultūru, par neuzticību bankām, bet man liekas, cilvēki nekrāj tāpēc, ka krāt ir garlaicīgi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā no janvāra vidus ir Kristaps Zakulis. Sarunā viņš atklāj, vai redz veidus kā attīstīt fondu tirgu Latvijā, kā arī vai mainās FKTK nostāja eiro kā norēķinu valūtas ieviešanas jautājumā.

011.gads nav bijis īpaši labs ne pasaules, ne Baltijas valstu fondu tirgos. Vērtspapīru cenas pārsvarā ir kritušās, tādējādi reaģējot uz nestabilitāti gan ASV, gan eiro zonā, gan Āzijā. Arī Baltijā nav izticis bez problēmām. Lai arī makroekonomikas rādītāji joprojām rāda izaugsmi, bažas par nākotni ir visai lielas. Kāds ir bijis 2011.gads un kādas prognozes var izteikt par 2012.gadu komentē "SEB Bankas" Brokerpakalpojumu nodaļas vadītāja Natālija Točelovska:

2011.gads nav bijis īpaši labs ne pasaules, ne Baltijas valstu fondu tirgos. Vērtspapīru cenas pārsvarā ir kritušās, tādējādi reaģējot uz nestabilitāti gan ASV, gan eiro zonā, gan Āzijā.

Nākamais gads tuvojas ar daudz nezināmām lietām par to kā attīstīsies pasaules ekonomika. Augstā nenoteiktības pakāpe būtiski ietekmē arī jebko, kas saistīts ar ieguldījumiem. Kāda nākamajā gadā šajā jomā varētu būt situācija Latvijā, prognozē "Swedbank" Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons:

Investoru konferences Naudas lietas 2011 laikā tika veikta dalībnieku aptauja, lai noskaidrotu viedokli par dažādiem jautājumiem, kas nodarbina katra investora prātu. Katru dienu publicējam aptaujas jautājumu, balsojuma rezultātus, kā arī atbildes uz tiem jautājumiem, kuri netika atbildēti konferences laikā!

Pasaules un Baltijas tirgos pašlaik ir nemierīgs laiks. Tomēr arī šādos laikos ir uzņēmumi, kam ir nepieciešams papildu kapitāls vai jauni akcionāri, kurus var iegūt biržā. Vai pašlaik ir uzņēmumi, kas interesējas par akciju kotēšanu Latvijā, stāsta biržas "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne:

Uz sarunu par ieguldīšanas pieredzi aicinājām Annu Ābeltiņu Dr. oec., Biznesa augstskolas Turība Komercdarbības katedras asoc. profesori.

Lasītājs jautā: kā es varu dabūt savus vērtspapīrus ārā no Krājbankas?

Pēc kūdras ieguves kompānijas "Olaines kūdra" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma, kuru uzņēmuma lielākajam akcionāram "Florbalt" pagājušās nedēļas beigās atļāva izteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, šī uzņēmuma akcijas var kļūt par veiksmīgāko šā gada investīciju Rīgas biržā, jo gada sākumā otrajā sarakstā kotētās akcijas cena bija 0,4 lati, bet atpirkšanas piedāvājuma cena ir 1,99 lati, veidojot pieaugumu par gandrīz 400%. Kas tālāk varētu notikt ar šī uzņēmuma akcijām, vērtē "Swedbank" akciju brokeris Juris Jankovskis.

Pagājušās nedēļas nogales ārkārtas Saeimas vēlēšanu rezultāts ir piecas partijas, kuras turpmāk noteiks Latvijas politikas virzienu. Tostarp daži politiskie spēki savu ietekmi ir palielinājuši, dažiem tā ir vājinājusies, bet daži pirmo reizi sēdīsies Saeimas krēslos. Kādi ir vēlēšanu rezultāti un vai tie atstās ietekmi uz finanšu tirgu, vērtē LHV Latvijas brokeru nodaļas vadītājs Māris Rambaks un "Finasta Asset Management" valdes loceklis Andrejs Martinovs:

Zelta cena šobrīd ir ļoti augsta. Dzird sakām, ka dolārs un eiro tiek drukāti milzu apmēros, tāpēc drīz naudai vairs nebūs vērtības. Dolārs vairs netiks izmantots kā galvenā pasaules valūta un visa sistēma sabruks. Tāpēc pirkt zeltu ir ļoti prātīgi, jo zelts ir laiku laikos nemainīga vērtība, kura nav pakļauta politiķiem. Un pateicoties tieši šādām runām zelta cena arvien kāpj uz augšu, apliecinot to, ka tiem, kas saka, ka zelta cena tikai augs, ir tainība.

Pasauli šobrīd ir pārņēmis zelta drudzis – gandrīz katru dienu jauns cenu rekords, rindas pie zelta tirgotājiem, internets un avīzes burtiski mudž no piedāvājumiem pirkt zeltu. Viens labi pazīstams Latvijas pilsonis ir pat publiski twitterī pateicis, ka pērk zeltu un, ja cena kritīsies, pirks vēl. Varbūt tiešām ir laiks izrakt no dārza burku, paņemt sūri grūti sakrāto naudiņu un mesties šajā virpulī?

Ieguldītāji parasti nepievērš lielu uzmanību zeltam, jo tam ir visai neliels pielietojums rūpniecībā vai modernajās tehnoloģijās, tāpat būs grūti atrast kādu citu pielietojumu, izņemot juvelierizstrādājumus. Turklāt, ieguldījums zeltā rada vairākas būtiskas problēmas tā vērtības noteikšanā, jo zelta turēšana seifā nerada pozitīvu naudas plūsmu vai peļņu, izņēmot gadījumus, kad to var pārdot kādam citam par augstāku cenu.

Ikdienas lasot ziņas par "jauniem zelta cenas rekordiem" naudaslietas.lv aptaujāja vairākus ekspertus, lai noskaidrotu, vai "cenu rekordiem" ir robežas un nav gaidāms kāds smagāks kritums. Uz naudaslietas.lv jautājumiem par zelta cenas burbuli un finanšu stabilitāti atbildēja AS "Goldinvest Asset Management" padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Latvijas otra lielākā zāļu ražotāja "Olainfarm" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins pēc izteiktā "Olainfarm" akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma ir palielinājis līdzdalību uzņēmuma kapitālā līdz 71,79%.

Pasaules akciju tirgu indeksi ar nelieliem atelpas mirkļiem turpina traukties lejup. Arī Baltijas biržu indeksu kritumi augusta pirmajās divās nedēļās variējas ap 10% robežu. Vai un kādas nākotnes prognozes pašlaik var izteikt un, kuru uzņēmumu akcijas varētu izrādīties vislielākās cietējas, vērtē LHV Latvijas brokeru nodaļas vadītājs Māris Rambaks un "Hipo Fondi" aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs: