"Nolēmām izskatīt iespēju par ierobežotiem grozījumiem līgumā," teica van Rompejs, norādot, ka šādas iespējamās rīcības mērķis ir "padziļināt mūsu ekonomisko konverģenci un stiprināt ekonomisko disciplīnu".
Pēc ES līderu tikšanās, kuras mērķis bija meklēt risinājumu lielākajai ekonomikas krīzei bloka vēsturē, van Rompejs atzina, ka ir panākta vienošanās palielināt disciplīnu, lai glābtu eiro, pat ja tādēļ jāveic sarežģītā līguma grozīšanas procedūra.
"Ierobežoti grozījumi nenozīmē vispārēju institucionālās arhitektūras pārbaudi," skaidroja ES prezidents. "Mēs arī vienojāmies, ka nepieciešama visu 27 dalībvalstu
piekrišana pirms izlemjam grozīt līgumu," viņš piebilda.
"Svarīgākā lieta ir ne jau līguma grozīšana, vissvarīgākā lieta ir stiprināt ekonomisko konverģenci," teica van Rompejs.
Sestdien Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle aicināja ES līguma grozījumos noteikt iespēju pie atbildības Eiropas Savienības tiesā tās valstis, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem, tomēr šī ideja neguva plašu atbalstu.
"Mums nekavējoties nepieciešami līguma grozījumi, lai mēs iegūtu patiesu savienības stabilitāti," sarunu laikā Briselē teica Vestervelle.
Savukārt Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns iebilda, ka grozījumi ES pamatvienošanas Lisabonas līgumā, kura pieņemšanai bija nepieciešami desmit gadi, atvērtu Pandoras lādi, kurā paslēptās likstas apdraudētu visas ES nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
