Finanšu darījumu nodoklis, kuru pērnā gada septembrī ierosināja ieviest Eiropas Komisija (EK), nav "ļoti iedarbīgs", otrdien preses konferencē Kopenhāgenā paziņoja Dānijas ekonomikas ministre Margrēte Vestagera.
Pēc viņas teiktā, EK ir aprēķinājusi, ka, ieviešot finanšu transakciju nodokli, ES ekonomikas izaugsme var samazināties par 0,5 procentpunktiem un izzust simtiem tūkstoši darbavietu, jo nodoklis var pamudināt pārcelt finanšu un banku darbību ārpus ES.
"Pašlaik visi saka, ka prioritāte ir jaunu darbavietu radīšana. Mēs ļoti negribam iesaistīties ierosmē, kas izraisīs pretēju efektu, minimizēs izaugsmi un izraisīs būtisku darbavietu zudumu," uzsvēra ES prezidējošās valsts pārstāve.
Jau vēstīts, ka finanšu darījumu nodoklis, ar kuru ES plānots aplikt bankas, tiks ieviests līdz šā gada beigām. Iebildumus pret nodokli līdz šim bija izteikušas divas valstis – Lielbritānija un Zviedrija.
Pagājušajā mēnesī Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns sacīja, ka Francija un Vācija ierosmi par finanšu darījumu nodokli prezentēšot 23.janvārī. Abas valstis paudušas cerību, ka šo nodokli izdosies ieviest visā ES 2013.gadā.
Pērn septembrī Eiropas Komisija ierosināja no 2014.gada ieviest finanšu darījumu nodokli 0,1% apmērā transakcijām ar akcijām un 0,01% apmērā – transakcijām ar finanšu instrumentu atvasinājumiem un citiem finanšu produktiem. Aplēses rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ļautu iekasēt 55 miljardus eiro (aptuveni 39 miljardus latu), ko savā starpā sadalītu ES centrālās struktūras 27 bloka dalībvalstīs.
ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta pērn novembrī paziņoja, ka plānotais nepalielināšot izmaksas banku klientiem, kā arī neskaršot kredītus uzņēmumiem, privātpersonām un naudas pārvedumus.
"Nodokļa maksātāji būs finanšu institūcijas, nevis to klienti. Mēs rēķināmies ar to, ka bankas strādā konkurences apstākļos un līdz ar to nodokļu slogu pārlikt uz klientu pleciem nav tik vienkārši, jo klienti izvēlēsies to banku, kuras nosacījumi ir labākie. Tādēļ, lai arī šādas bažas ir izteiktas, mēs nedomājam, ka nodokli bankas pārliks uz patērētājiem," pastāstīja Šemeta darba vizītē Latvijā.
Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze. Pret nodokli līdz šim asi ir iebildusi Lielbritānija. Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi šāda nodokļa noteikšanu globālā līmenī, lai tas vienlīdzīgi tiktu piemērots visām valstīm. Lai ieviestu šo nodokli, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
