Foto: AFP/Scanpix
Finanšu darījumu nodoklis, ar kuru Eiropas Savienībā (ES) plānots aplikt bankas, tiks ieviests līdz šāgada beigām, trešdien paziņoja Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Leoneti.

"[Jautājums par finanšu darījumu nodokli] ir iekļauts nākamā ES samita darba kārtībā [30.janvārī]. Tā nolēmuši Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele, un šis nodoklis tiks ieviests līdz 2012.gada beigām," viņš teica intervijā Francijas telekanālam LCI.

Leoneti informēja, ka Berlīne un Parīze jau esot vienojušās par finanšu darījumu nodokli, pret kuru neiebilstot arī Itālija.

No 27 ES valstīm pretenzijas pret šo plānu ir tikai Lielbritānijai un Zviedrijai, viņš norādīja.

Pagājušajā mēnesī Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns sacīja, ka Francija un Vācija ierosmi par finanšu darījumu nodokli prezentēšot 23.janvārī. Abas valstis pauž cerību, ka šo nodokli izdosies ieviest visā ES 2013.gadā.

Pērn septembrī Eiropas Komisija ierosināja no 2014.gada ieviest finanšu darījumu nodokli 0,1% apmērā transakcijām ar akcijām un 0,01% apmērā – transakcijām ar finanšu instrumentu atvasinājumiem un citiem finanšu produktiem. Aplēses rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ļautu iekasēt 55 miljardus eiro (aptuveni 39 miljardus latu), ko savā starpā sadalītu ES centrālās struktūrās 27 bloka dalībvalstis.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta pērn novembrī paziņoja, ka plānotais nepalielināšot izmaksas banku klientiem, kā arī neskaršot kredītus uzņēmumiem, privātpersonām un naudas pārvedumus.

"Nodokļa maksātāji būs finanšu institūcijas, nevis to klienti. Mēs rēķināmies ar to, ka bankas strādā konkurences apstākļos un līdz ar to nodokļu slogu pārlikt uz klientu pleciem nav tik vienkārši, jo klienti izvēlēsies to banku, kuras nosacījumi ir labākie. Tādēļ, lai arī šādas bažas ir izteiktas, mēs nedomājam, ka nodokli bankas pārliks uz patērētājiem," pastāstīja Šemeta darba vizītē Latvijā.

Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze. Pret nodokli līdz šim asi ir iebildusi Lielbritānija. Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi šāda nodokļa noteikšanu globālā līmenī, lai tas vienlīdzīgi tiktu piemērots visām valstīm. Lai ieviestu šo nodokli, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!