To paredz koncesijas līguma projekts, kuru trešdien apstiprināja Lietuvas valdība.
Pēc Lietuvas Finanšu ministrijas aprēķiniem, Lietuvas kopējais ieguldījums Visaginas AES projektā vairāk nekā 10 gadu ilgā periodā sasniegs aptuveni 2,6 miljardus eiro (1,8 miljardus latu). Ja koncesijas līgums tiks lauzts sagatavošanas posmā, Lietuvai būs jāatlīdzina projekta partneriem investīcijas gandrīz 700 miljonu litu (142,8 miljonu latu) apmērā.
Lai gan investīcijas ir milzīgas, projekts ir izmaksu ziņā efektīvs, secinājuši finanšu eksperti.
Lietuvas valdība trešdien pieņēma galīgos lēmumus attiecībā uz līdz šim slepenoto dokumentu paketi, kas saistīti ar Visaginas AES projektu.
Valdības apstiprināto dokumentu paketē iekļaujas arī Visaginas AES biznesa plāns, Finanšu ministrijas secinājumi par iespējamajiem finanšu riskiem, īstenojot projektu, kā arī likuma par AES jaunās redakcijas projekts un likumu grozījumu projekti, kas saistīti ar šā projekta realizāciju.
Dokumentu projekti tiks nekavējoties iesniegti Seimā, kurš jau nākamnedēļ sāks tos izskatīt.
Pēc neoficiālu avotu sniegtās informācijas, iespējams, AES projektā dalību varētu atjaunot Polija, kas to pārtrauca pērnā gada decembrī. Šādā gadījumā Lietuvā tiktu būvēts otrs "Hitachi" reaktors, kas palielinātu AES kopēju jaudu līdz 2700 megavatiem.
Jaunās AES projekta izmaksas tiek lēstas robežās no 4,6 miljardiem līdz 5,2 miljardiem eiro (3,2–3,6 miljardi latu). Lietuvai, kurai būs jāatvēl 6–6,8 miljardi litu (1,22–1,38 miljardi latu), būs jāaizņemas 45–55% no tās kopējām investīcijām projektā. Aizņēmumi būs segti ar valsts garantijām.
Ja dokumentus apstiprinās Lietuvas Seims, Lietuva un "Hitachi" koncesijas līgumu parakstīs, vēlākais, līdz 28.jūnijam. Saskaņā ar līguma projektu būvatļaujas ir jāsaņem līdz 2015.gada 31.jūlijam, bet līdz 2016.gada 31.jūlijam jāsāk AES betonēšanas darbi. Paredzēts, ka AES sāks darboties un ražot elektroenerģiju līdz 2022.gada 31.decembrim.
Lēš, ka sagatavošanās darbi, kuri ir jāsāk pēc koncesiju līguma parakstīšanas, izmaksās aptuveni 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), no kuriem 115 miljonus eiro (80,8 miljonus latu) piešķirs Lietuva. Paredzēts šos darbus pabeigt līdz 2015.gada beigām, kad ir iecerēts parakstīt galīgo lēmumu par investīcijām.
Šā posma laikā Lietuvai ir jāuzbūvē jauni ceļi vai jāmodernizē esošie ceļi no Klaipēdas ostas uz Visaginu. Investīcijas šajā projektā tiek lēstas līdz 80 miljoniem eiro (16 miljoniemlatu), un tās tiks piešķirtas no Lietuvas valsts budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti ceļiem.
Paredzēts, ka sagatavošanās darbus finansēs visi AES projektu īstenojošās kompānijas akcionāri.
Lietuva savu daļu finansēs no līdzekļiem, kas ir energoholdinga kompānijas "Visagino atomine elektrine" (VAE) rīcībā, respektīvi, no dividendēm, kuras par 2011.gadu samaksājušas kompānijas meitasfirmas ("Lesto", "Lietuvos energija" un "Litgrid"), kā arī dividendēm, kas tiks samaksātas 2012.–2014.gadā. "Litgrid" vien dividendēs par pagājušo gadu samaksās VAE 381 miljonu litu (77,7 miljonus latu) un "Lesto" – teju 141 miljonu litu (28,7 miljonus latu). No šīs summas VAE būs jāpārskaita Lietuvas valsts budžetā 275 miljoni litu (56 miljoni latu).
Saskaņā ar koncesijas līguma projektu gadījumā, ja tas tiks lauzts Lietuvas vainas dēļ, valstij būs jāatpērk kompānijas akcijas no pārējiem akcionāriem un jāsedz viņu zaudējumi. Pieņemot, ka "Hitachi" un Lietuvas reģionālie partneri investēs 185 miljonus eiro (130 miljonus latu) AES projekta sagatavošanas posmā, Lietuvas saistību apmērs būs aptuveni 195 miljoni eiro (137 miljoni latu).
Ja galīgais investīciju lēmums tiks pieņemts līdz 2015.gada beigām, Lietuva zaudēs tiesības lauzt līgumu.
Līdz šim laikam Lietuvas īpašuma saistības būs zemes gabals jaunās AES būvei un intelektuālais īpašums, kuru radīs VAE (to līgumā paredzētā vērtība ir vismaz 50 miljoni eiro jeb 35 miljoni latu).
Turklāt aprēķini rāda, ka Lietuvas netiešās īpašumsaistības AES projektā, iekļaujot 2012.–2022.gadā paredzēto inflāciju, kredītu procentu izmaksas un citi faktori sasniegs aptuveni 2,6 miljardus eiro (18,2 miljardus latu).
Lietuvas Finanšu ministrija secinājumos norāda, ka VAE varētu nespēt finansēt nepieciešamās pašu kapitāla investīcijas tikai ar saviem līdzekļiem, balstoties uz VAE grupas kompāniju finanšu kapacitāti.
Tāpēc lēmums līdzfinansēt projektu ar SGEI fondu palīdzību, pārceļot daļu sloga uz elektrības galapatērētājiem, ir jāpieņem tikai pēc SGEI tarifa un tā komponenšu struktūras optimizācijas, lai nepieļautu elektrības cenas pieaugumu, norāda ministrija.
"Šie lēmumi, kuri ļautu VAE ģenerēt pietiekamas naudas plūsmas un izveidot Lietuvas iemaksu pašu kapitālā, ir jāpieņem tuvākajā laikā, jo pretējā gadījumā nebūs iespēju pilnībā sagatavoties AES projekta noslēguma posmam," klāsta Finanšu ministrija.
Pēc ministrijas paustā, pamatojoties uz Lietuvas Enerģētikas ministrijas datiem, var sacīt, ka jaunās AES projekts atmaksāsies ekonomiskā ziņā.
"Pēc Finanšu ministrijas uzskata, Lietuvas iespējas un alternatīvas nodrošināt kapitāla aizņemšanos neradīs būtiskus riskus valsts parāda līmenim, pieņemot, ka varas institūcijas īstenos atbildīgu fiskālo politiku. Ja ir jāsniedz kopējs novērtējums par iespējām realizēt AES projektu, tā atmaksāšanos un dzīvotspēju, saistībām, kādas valsts uzņemsies atsevišķos projekta attīstības un realizācijas posmos, riskiem un to pārvaldīšanas instrumentiem, var secināt, ka AES projekts var tikt īstenots, pastāvot Finanšu ministrijas minētiem priekšnoteikumiem," teikts ministrijas slēdzienā.
Tajā arī minēts, ka pēc tam, kad par stratēģisko investoru tika izvēlēti "Hitachi" un "Hitachi-GE", ir radusies iespēja saņemt kredītus eksporta kredītu aģentūrās Japānā un ASV uz periodiem, kas ilgāki par tiem, kādus piedāvā komercbankas.
Koncesijas līgums paredz, ka "Hitachi" apņemas iegādāties trešajās valstīs vismaz 10% papildu darbu, preču un pakalpojumu – tas nozīmē, ka uz zināmu daļu darbu kā apakšuzņēmēji var pretendēt arī Lietuvas uzņēmumi. Analītiķi lēš, ka Lietuvas uzņēmumi var cerēt uz pasūtījumiem aptuveni piecu miljardu litu (miljarda latu) apmērā.
AES projektu īstenos un finansēs projekta realizācijas kompānija. Sagaidāms, ka to drīzumā izveidos uzņēmumi VAE, "Latvenergo", "Eesti Energia" un "Hitachi", liecina Lietuvas valdībā trešdien apstiprinātie dokumenti.
Pēc koncesijas līguma parakstīšanas turpināsies projektēšanas darbi, kuri ilgs aptuveni 30 mēnešu. Tie ietvers projekta tehnisko sagatavošanu, būvlaukuma sagatavošanu, pamatu ielikšanu, būvatļauju saņemšanu, licences izsniegšanu, iekārtu projektēšanu un to pasūtināšanu.
Tam sekos konkurss, lai izvēlētos AES būvniecības darbuzņēmēju. Kad būs parakstīts līgums ar konkursa uzvarētāju un projektā iesaistītās puses būs vienojušās par finanšu saistībām, tiks parakstīts galīgais investīciju līgums. Termiņš līguma parakstīšanai ir 2015.gada 31.marts.
Pēc Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmoka sacītā, elektroenerģijas ražošanas izmaksas, neskaitot tēriņus kredītu dzēšanai, visā 60 gadu ilgajā AES darbības periodā būs 0,07–0,10 litu (0,01428–0,0204 lati) par kilovatstundu. Savukārt izdevumi kredītiem, kurus plānots dzēst 18 gadu laikā, sasniegs vēl 0,10–0,15 litu. Tādējādi tiek lēsts, ka līdz 2040.gadam jaunajā AES saražotās elektrības cena sasniegs 0,17–0,25 litus (0,03468–0,051 latu).
Pēc valdības aprēķiniem, AES saražotā elektroenerģija būs lētāka par vēja ģeneratoru saražoto elektrību, kas pašlaik maksā aptuveni 0,3 litus (0,0612 latu) kilovatstundā. Savukārt elektrība, kuru saražos "Lietuvos elektrine" jaunais energobloks, ko drīzumā ir plānots pabeigt, maksās 0,355 litus (0,07242 latus) kilovatstundā.
Savukārt asociācija ENSTO-E ("European Network of Transmission System Operators for Electricity") lēš, ka elektrības cena Baltijas jūras reģionā pēc 2020.gada atbilstoši optimistiskajam scenārijam sasniegs 0,15 litu (0,0306 latus) kilovatstundā, bet atbilstoši pesimistiskajam scenārijam – 0,3 litus (0,0612 latu) kilovatstundā.
Oficiālas sarunas par koncesijas līgumu ilga kopš 2011.gada 14.jūlija, kad "Hitachi" tika izvēlēts par jaunās AES stratēģisko investoru. Kompānija piedāvāja investēt AES projektā un piegādāt "Hitachi-GE" tehnoloģiju – 1350 megavatu ABWR ("Advanced Boiling Water Reactor") tipa reaktoru.
Vēstīts, ka ABWR ir vienīgais paaugstinātas drošības trešās paaudzes kodolreaktors, kāds pašlaik tiek izmantots pasaulē.
Visaginas AES stratēģiskais investors ir "Hitachi Ltd." kopā ar "Hitachi-GE Nuclear Services", kurā "Hitachi" pieder 80% daļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
