Līgumu Viļņā parafēja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Žīgimants Vaičūns un "Hitachi" viceprezidents Masaharu Hanju, kurš ir arī "Hitachi GE Nuclear Energy" vadītājs.
Līguma parafēšana ir pirmais nopietnais solis, lai īstenotu Visaginas AES, kas ir lielākais energoprojekts Lietuvā pēdējo desmitgažu laikā.
Zaļo gaismu koncesijas līguma parafēšanai ar AES stratēģisko investoru ceturtdien deva Lietuvas valdība.
Ja valdība un parlaments apstiprinās līgumu un to parakstīs Latvijas un Igaunijas, un, iespējams, arī Polijas energokompānijas, Lietuva sagaida, ka kopā ar partneriem un Japānas korporāciju AES projektu izdosies īstenot 2020.-2022.gadā.
"Mēs esam pabeiguši sarunas ar stratēģisko investoru "Hitachi" par koncesijas līgumu, kas pavērs ceļu uz lielākajām jebkad Lietuvā veiktajām investīcijām 17 miljardu litu (3,5 miljardu latu) apmērā," preses brīfingā pēc parafēšanas ceremonijas paziņoja Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus.
"Mēs priecājamies par šo nozīmīgo pavērsienu [AES] projekta īstenošanā un vēlamies uzsvērt, ka novērtējam sadarbības un atbalsta gaisotni, kādā projekts līdz šim noritējis. Pirms oficiālas koncesijas piešķiršanas nākamais nozīmīgais solis, protams, ir turpmākas projekta dokumentācijas pabeigšana. Mēs vēlamies turpināt ciešu sadarbību ar [Lietuvas valsts kompāniju] "Visagino atomine elektrine" [kas ir atbildīga par Visaginas AES būvniecību] un [Lietuvas] reģionālajiem partneriem, kuru atbalsts projektam ir vitāli nepieciešams, lai sasniegtu tā īstenošanas posmu," paziņojumā presei norāda Hanju.
Tiek lēsts, ka Visaginas AES līdz 2020.gadam nodrošinās Lietuvai papildu nodokļu ieņēmumus 962 miljonu litu (196 miljonu latu) apmērā un projekta īstenošana palielinās valsts iekšzemes kopproduktu laikā no 2011. līdz 2050.gadam par 34,7 miljardiem litu (aptuveni septiņiem miljardiem latu).
Tiek plānots, ka investīcijas projektā sasniegs līdz 17 miljardiem litu un tiešās ārvalstu investīcijas vien pārsniegs 50% no projekta vērtības.
Tuvākajā laikā tiks izveidota AES projekta kompānija, kas izstrādās un finansēs jaunās AES projektu. Projekta kompāniju dibinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas energokompānijas. Nav izslēgts, ka vēlākā posmā projektā iesaistīsies arī Polija.
Pēc koncesijas līguma parakstīšanas sāksies projektēšanas darbi, kas ilgs aptuveni 30 mēnešu un izmaksās aptuveni 283 miljonus eiro (58 miljonus latu). Projektēšanas darbos iekļausies tehniskā plānošana, būvniecības vietas sagatavošanas darbi, būvatļauju un licenču saņemšana, kā arī iekārtu projektēšana un pasūtināšana.
Vēlāk sekos konkurss, lai izvēlētos AES būvniecības darbuzņēmēju. Kad būs parakstīts līgums ar konkursa uzvarētāju un iesaistītās puses vienojušās par finanšu saistībām, tiks parakstīts galīgais investīciju lēmums. Paredzēts, ka termiņš šā lēmuma parakstīšanai ir 2015.gada 31.maijs.
Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks norādījis, ka visā AES ekspluatācijas laikā, kas ir 60 gadu, elektrības pašizmaksai, neņemot vērā tēriņus kredītiem, ir jābūt 7‒10 Lietuvas centiem (1,428‒2,04 santīmiem) par kilovatstundu. Tēriņi kredītiem, kurus plānots atdot 18 gadu laikā, veidos vēl 10‒15 Lietuvas centus (2,04‒3,06 santīmus). Tādējādi tiek uzskatīts, ka jaunās AES elektroenerģijas cena līdz 2040.gadam būs 17‒25 Lietuvas centi (3,468‒5,1 santīms) par kilovatstundu.
Tiek lēsts, ka jaunās AES būvniecība izmaksās apmēram piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu). Lietuva cer 50‒70% no šīs summas piesaistīt Japānas, ASV un Eiropas bankās, bet pārējie līdzekļi būs jāinvestē topošajiem kopuzņēmuma akcionāriem ‒ "Hitachi", "Visagino atomine elektrine", "Latvenergo", "Eesti Energia" un, iespējams, citiem investoriem.
Lietuva paredzējusi, ka tās īpašumā būs vismaz 34% jaunās AES daļa, bet par reģionālajiem partneriem un stratēģiskajam investoram piederošajām daļām sarunas vēl turpinās.
Aprēķini liecina, ka 2020.‒2027.gadā praktiski visa jaunās AES peļņa, atņemot ražošanas izmaksas, no elektroenerģijas pārdošanas tiks novirzīta kredītu atmaksai, bet no 2027. līdz 2038.gadam šim mērķim tiks atvēlēta apmēram puse no AES peļņas.
Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad,bet būvniecību ‒ 2014.gadā.
Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Bija plānota arī Polijas līdzdalība, taču pērnā gada beigās Polija paziņoja, ka nolēmusi apturēt dalību Visaginas AES projektā, atsaucoties uz nelabvēlīgiem nosacījumiem un citiem svarīgiem projektiem, kas tai ir jāīsteno. Vēlāk gan kļuva zināms, ka Polijas valsts energokompānija PGE varētu atjaunot dalību Lietuvas jaunās atomelektrostacijas (AES) projektā Visaginā, ja tai tiks piedāvāti labāki finanšu nosacījumi.
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijāizmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata parnedrošiem.