Investoru vēlmi uzņemties riskus iedragājušas arī ziņas, ka negaidīti ir kritusies ražošanas aktivitāte Ķīnā, kā arī ASV brokerkompānijas "MF Global" krahs, kura iemesls bija milzīgās investīcijas eiro zonas valstu obligācijās.
Pasaules akciju indekss MSCI rīta tirdzniecībā zaudēja 1,7% vērtības, bet Eiropas akciju cenu kritums sasniedza teju 3%.
Krasi kritās eiro zonas banku akciju cenas, Itālijas "UniCredit" akcijas cenai zaudējot 8% un Francijas "Credit Agricole" – 115% vērtības.
Tokijā akciju tirdzniecība otrdien beidzās ar 1,7% kritumu, bet eiro kurss pret ASV dolāru un jenu zaudēja 1% vērtības, jo investori, baidoties par Grieķijas defoltu, novirzīja savus līdzekļus drošākos aktīvos.
Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu pirmdien aicināja rīkot referendumu par pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu.
Šīs ziņas izraisīja šoku tirgos, radot šaubas, vai vienošanos izdosies īstenot, jo vairojas iespējamība, ka Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, ja grieķi referendumā nobalsos pret samitā pieņemto vienošanos.
Papandreu plāns arī var izraisīt plašākas sekas, izraisot haosu eiro zonas centienos apturēt parādu krīzes izplatību un pārsviešanos uz lielākām valstīm, tostarp Itāliju.
"Pastāv risks, ka tad, ja grieķi referendumā pateiks "nē", glābšanas centieni cietīs pilnīgu fiasko," sacīja kāds brokeris Parīzē.
Turklāt referendums, kura detaļas nav paziņotas, nav gaidāms ātrāk kā nākamā gada sākumā, un tas nozīmē, ka neskaidrības par eiro zonas nākotni turpināsies arī šajā un nākamajā mēnesī.
Eiro zonas samitā Briselē 27.oktobra naktī tika panākta vienošanās ar bankām – Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardus latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).
"Vai viņi [grieķi] grib pieņemt jauno vienošanos vai to noraida? Ja Grieķijas tauta to negrib, tā netiks pieņemta," Papandreu paziņoja, šādi reaģējot uz pagājušajā nedēļā notikušajiem protestiem pret viņa valdības taupības pasākumiem.
Grieķijas parlaments 20.oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts, par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kuri bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā viens cilvēks.
Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, būtisku nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanas.
Daudzi Grieķijas iedzīvotāji uzskata, ka valdība ir gājusi pārāk tālu, atļaujot ES un Starptautiskajam Valūtas fondam diktēt Grieķijas ekonomisko politiku apmaiņā pret starptautisku aizdevumu piešķiršanu šai valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
