Atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesam Latvijā, airBaltic valde tiesā iesniegs turpmākās darbības plānu, ko tiesa apstiprinās. Tādējādi Latvijas valdība kā akcionārs nevarēs bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu. Saistībā ar tiesiskās aizsardzības procedūru tiks izvirzīts tiesas apstiprināts administrators, kurš būs atbildīgs par tiesiskās aizsardzības plānu, kas visām pusēm, tajā skaitā akcionāriem, vadībai un padomei būs jāievēro. Tiesiskās aizsardzības perioda laikā airBaltic vadība nemainīsies, un visi kreditori saņems līdz šim neizmaksātos parādus, savus mērķus iezīmē Fliks.
Viņš uzsver, ka "airBaltic" valde turpinās aviokompānijas darbu. "Gadījumā, ja aviokompānija būs spiesta atcelt reisus, mēs par to ziņosim atsevišķi un pēc iespējas ātrāk. Jau iepriekš atvainojamies pasažieriem par jebkādām iespējamām neērtībām nākotnē," teikts paziņojumā.
Savukārt lidosta "Rīga" trešdien vakarā izplatīja paziņojumu, kurā norādīts, ka "saistībā ar lidsabiedrības "airBaltic" paziņojumu par tiesiskās aizsardzības prasības pieteikumu, nav izslēgti iespējamie apgrūtinājumi lidsabiedrības "airBaltic" izpildītajiem reisiem no starptautiskās lidostas "Rīga"".
"Pasažieriem pirms došanās uz lidostu, lūgums pārliecināties par aktuālo lidojumu informāciju lidostas "Rīga" mājaslapā, zvanot uz lidostas uzziņu dienestu 1187 (maksas zvans), vai pie lidsabiedrības "airBaltic".
Lidosta "Rīga", tikko būs zināmi iespējamie atceltie reisi, informēs sabiedrību, izmantojot visus plašsaziņas līdzekļus," portālu "Delfi" informēja lidostas "Rīga" pārstāve Sarmīte Bunka - Brilijonka.
Fliks tāpat uzsver, ka "airBaltic" valde patlaban veic sarunas ar visām iesaistītajām pusēm un "tās visas, izņemot Latvijas valdību, ir gatavas atbalstīt aviokompāniju arī nākotnē".
Fliks norāda - jau pirms sešiem mēnešiem "airBaltic" vadība informēja, ka aviokompānijas kapitāls ir jāpalielina. "Privātais "airBaltic" akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) paziņoja par gatavību pilnībā nosegt šo kapitāla palielināšanu, vai arī to darīt proporcionāli kopā ar Latvijas valdību. Latvijas valdība kā mazākuma akcionārs aviokompānijā ir kaitnieciski un atkārtoti atlikusi lēmumus par kapitāla palielināšanu. Lai risinātu šo bezizejas situāciju, BAS kā privātais akcionārs 16. septembrī piekrita visām valdības prasībām. Taču 20. septembrī valdība atkal nepieņēma lēmumu par aviokompānijas kapitāla palielināšanu vai par atļauju BAS to darīt vienpusēji. Tā vietā valdība pēkšņi un pārsteidzošā kārtā paziņoja, ka tā ir gatava pārdot savas daļas aviokompānijā," savu neizpratni pauž Fliks.
Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) ceturtdien no rīta sasaucis ārkārtas sēdi "saistībā ar situāciju aviokompānijā", portālu "Delfi" informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Informāciju valdības sēdei par situāciju uzņēmumā un priekšlikumu rīcības plānam gatavo Satiksmes ministrija un valdības finanšu konsultants "Prudentia". Plašākus komentārus premjers teršdien nesniedz, norādīja Panke.
Jautāts, vai trešdien vakarā pēc darba dienas beigām valdības rīcībā nonākusi oficiālā informācija par "airBaltic" tiesiskās aizsardzības pieteikumu, Panke vien norādīja, ka "tieslietu ministrs ir informēts".
Jau ziņots, ka augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) otrdien pēc slēgtās valdības sēdes atzina, ka Satiksmes ministrija (SM) un piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia" ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionāru BAS konceptuāli vienojušies par daudziem jautājumiem, kas bija svarīgi valsts lēmumam iepludināt līdzekļus aviokompānijā. Taču sarunas iestrēgušas jautājumā par BAS patiesajiem īpašniekiem, kā arī BAS garantijām, ka tam ir nepieciešamie līdzekļi proporcionālai pamatkapitāla palielināšanai.
Konsultantu "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka šobrīd nav zināms, kas stāv aiz BAS līdzīpašnieka Bahamu salās reģistrētā "Taurus Asset Management Fund Limited", līdz ar to nav skaidrs, vai šiem cilvēkiem ir nauda, ko ieguldīt lidsabiedrībā un vai viņi ir maksātspējīgi.
BAS un tās lielākā kreditora "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") pārstāvji valdības sēdē otrdien apgalvojuši, ka nepieciešamie resursi esot, taču uz daudziem precizējošiem jautājumiem viņi nav spējuši atbildēt, stāstīja Augulis. BAS un kreditora pārstāvji teikuši, ka šobrīd nav tādi apstākļi, lai šo informāciju atklātu, valdības sēdes diskusijas atstāstīja Krastiņš.
Privātā akcionāra pārstāvjiem gan ir cits viedoklis par otrdien valdības sēdē notikušo. "Krājbankas" vadītājs Ivars Priedītis, valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Piterniece pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka uz visiem valdības jautājumiem ir sniegtas atbildes, gan atturoties no plašākiem komentāriem par valdības sēdē spriesto.
Premjers sacīja, ka SM uzdots kopā ar "Prudentia" turpināt sarunas ar BAS un "Krājbanku" saistībā ar nodomu protokola parakstīšanu par valsts iesaistīšanos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā un kompānijas finansiālās situācijas stabilizēšanā. Arī premjers atzina, ka, lai gan daudzos jautājumos ar BAS mutiska vienošanās ir panākta, reālos darbos šie solījumi nav transformējušies.
Ja ar BAS neizdosies vienoties par visu nosacījumu izpildi, kas izvirzīti valsts naudas ieguldīšanai lidsabiedrībā, tad valdība varētu ķerties pie alternatīvo risinājumu izvērtēšanas - valsts pārdod visas tai piederošās lidsabiedrības akcijas BAS un aiziet no "airBaltic" vai arī ļauj tai virzīties uz maksātnespēju, veidojot jaunu nacionālu aviokompāniju. "Prudentia" pārstāvis gan noteica, ka abas šīs alternatīvas vēl netiek nopietni izvērtētas.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.