Rīgas lidostas pārstāve Sarmīte Bunka-Brilijonka portālam "Delfi" apliecināja, ka pirmdien atcelti četri reisi – uz Viļņu, Tallinu, Briseli un Berlīni. Lidostai nav zināms, kādēļ reisi ir atcelti. Lidostas pārstāve portālam "Delfi" norādīja, ka lidosta neliek aviokompānijai šķēršļus, tas nav saistīts ar iepriekšējiem strīdiem par parādiem par lidostas pakalpojumiem, bet gan tikai ar lidsabiedrības lēmumu.
Savukārt "airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags vēlāk portālu "Delfi" informēja, ka aviokompānija pirmdien atcēlusi atsevišķus lidojumus uz četriem galamērķiem – Berlīni (BT213 un BT214), Briseli (BT603 un BT604), Tallinu (BT361 un BT362) un Viļņu (BT347 un BT348). Informācija lidsabiedrības mājaslapā liecina, ka pirmdien atcelti reisi arī no šīm pilsētām uz Rīgu.
"Uz visiem šiem galamērķiem "airBaltic" lidojumus izpilda vairākas reizes dienā, un neviens no atceltajiem reisiem nav vienīgais šīs dienas lidojums," norāda Vanags, gan neskaidrojot, kāpēc reisi atcelti, tomēr uzsverot, ka "airBaltic" atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.
"Aviokompānijas prioritātes šobrīd ir nodrošināt visu iespējamo likumā noteikto atbalstu un palīdzību pasažieriem, kompensācijas, kā arī piedāvāt alternatīvas ceļošanas iespējas. Visi pārējie "airBaltic" reisi notiek pēc grafika," apgalvo aviokompānijas pārstāvis.
Informācija lidsabiedrības mājaslapā gan liecina, ka atcelts tika arī reiss no Belgradas, kam bija jāielido Rīgā neilgi pirms pulksten 19.
Informācija "airBaltic" mājaslapā liecina arī, ka otrdien atcelts pa diviem reisiem uz Tallinu (BT313 pulksten 10:25 un BT361 pulksten 16:25) un Viļņu (BT343 pulksten 10:25 un BT347 pulksten 16:15). Tāpat otrdien atcelts arī reiss BT105 uz Arlandas lidostu Stokholmā pulksten 11:15, BT603 uz Berlīnes Tēgeles lidostu pulksten 18:35 un reiss BT603 uz Briseli pulksten 16:45.
Savukārt eiroparlamentārietis Roberts Zīle portālam "Delfi" sacīja, ka "airBaltic" lēmums pirmdien atcelt reisus uz Briseli arī viņam ir radījis neērtības. Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā pirmdien bija iecerējis ar tiešo aviokompānijas reisu doties uz Briseli, taču "airBaltic" piedāvājusi turp nokļūt, lidojot caur Kopenhāgenu.
Valstij piederošo "airBaltic" akciju turētājas Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss portālam "Delfi" sacīja, ka ministrijai ir zināms vien fakts par vairākiem atceltiem lidsabiedrības reisiem. "Šobrīd nekas vairāk nav zināms. Otrdien prasīsim kompānijas vadībai skaidrojumu," teica SM valsts sekretārs.
"Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem," teikts Satiksmes ministrijas izplatītajā komentārā. "Satiksmes ministrija norāda, ka šādu valdes rīcību iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputaciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību. Satiksmes ministrija aicina valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti."
Jau ziņots, ka pirmdien kaislības ap nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" turpinājās saistībā ar tās valdes panākto vienošanos pārdot kādam pašlaik nenosauktam pircējam 59 110 lidsabiedrības akciju, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Akciju pārdošanas cena ir 9,6 miljoni eiro (6,72 miljoni latu), līdzekļi jau ieskaitīti lidsabiedrības kontā. Valsts, kas ir aviokompānijas kontrolpaketes turētāja, nav informēta, kas ir akciju ieguvējs. Privātais akcionārs – "Baltijas Aviācijas Sistēmas" – noliedz, ka būtu iegādājies akcijas.
"airBaltic" prezidents Bertolts Fliks skaidro, ka pārdot akcijas nolēma valde. Akciju turētājam nebūs balsstiesību un jau šonedēļ tas piedāvās valstij un BAS izmantot pirmpirkuma tiesības un akcijas atgūt.
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) pagājušajā ceturtdienā vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vienīgo valdes locekli Fliku par iespējamām krāpnieciskām darbībām.
Šaubas par Flika spējām vadīt lidsabiedrību valdībai bija jau ilgāku laiku, un pagājušajā nedēļā valdība nolēma turpināt sarunas par valsts un "Baltijas Aviācijas Sistēmu" (BAS) proporcionālu līdzdalību pamatkapitāla palielināšanā, kas varētu prasīt kopumā 50 – 70 miljonus latu. Valdība arī esot jau nolūkojusi iespējamo pašreizējā "airBaltic" vadītāja pēcteci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
