Premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka valdība lūgusi BAS atkārtoti iesniegt pieprasīto informāciju par dažādām finanšu plūsmām starp BAS un "airBaltic" un panākt vienošanos par iepriekš valdības izvirzītajiem nosacījumiem pirms naudas ieguldīšanas kompānijā – "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika nomaiņa, akcionāru līguma un statūtu maiņu, lai palielinātu valsts ietekmi.
Šie jautājumi, pēc premjera teiktā, jāatrisina līdz nākamajai valdības sēdei 20.septembrī.
Pirms nedēļas valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā, ieguldot līdzekļus tās pamatkapitālā, ja BAS pildīs izvirzītos nosacījumus. Ja finanšu konsultantam neizdosies vienoties ar BAS par valsts izvirzīto nosacījumu izpildi, tad plānots strādāt pie citiem alternatīviem risinājumiem, ko gan valdības pārstāvji pagaidām nevēlējās atklāt. "Nejauksim ārā konsultantu sarunas, lai tas paliek viņa ziņā," pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
"Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka notiek intensīvas sarunas gan ar "airBaltic" vadību un BAS, gan lielāko aviokompānijas kreditoru "Latvijas Krājbanku". Šajā laikā atklājušies būtiski fakti, tostarp par neapmaksātām akcijām, kas nonākušas noslēpumaina investora īpašumā. Pēc Krastiņa teiktā, patlaban ir dažādi viedokļi par šo akciju statusu, tāpat ir jauna informācija par dažādām finanšu plūsmām starp BAS un "airBaltic", tāpat finanšu konsultantam nav iesniegti "airBaltic" auditētie pagājušā gada pārskati. "Cerams, ka sarunas vainagosies ar panākumiem," sacīja Krastiņš.
"Prudentia" pārstāvis informēja, ka no kopējā BAS biznesa ieņēmumiem 75% nodrošina ar "airBaltic" saistītas darbības. "Jāsaprot pakalpojumu cenas, vai tas ir adekvāti maksāt, vai tiek pārmaksāts, tas viss prasa laiku," teica Krastiņš. Viņaprāt, visus ar "airBaltic" saistītos aktīvus būtu jāpārceļ atpakaļ uz lidsabiedrību.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka ir jāsaprot, kuri šobrīd BAS rokās nonākušie biznesa elementi ir nepieciešami "airBaltic", un tā ir būtiska informācija, lai lemtu par risinājumiem aviokompānijas tālākajai darbībai. Ministrs cer, ka privātais akcionārs BAS sadarbosies, lai valdība varētu pēc nedēļas pieņemt lēmumu par kompānijas proporcionālu pamatkapitāla palielināšanu 50 līdz 70 miljonu latu apmērā.
No Krastiņa teiktā noprotams, ka šobrīd bumba ir privātā akcionāra BAS laukuma pusē, un ar BAS jāvienojas ne tikai par Flika nomaiņu, bet arī citiem būtiskiem jautājumiem. "Kamēr visi jautājumi netiks atrisināti, Fliks tur turpinās sēdēt," sacīja Krastiņš, atzīstot, ka valdībai esot arī "B scenārijs", ja tomēr notiek sliktākais un aviokompānija kļūst maksātnespējīga.
Tiek vērtēti arī citi risinājumi, tai skaitā īstermiņa aizdevums aviokompānijai. Krājbankas prezidents Ivars Priedītis iepriekš atklāja, ka aizdevumam būtu nepieciešami "vairāki miljoni latu". Arī īstermiņa aizdevuma gadījumā BAS būtu jāizpilda valdības izvirzītie nosacījumi.
Jau vēstīts, ka pirmdien kaislības ap nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" turpinājās saistībā ar tās valdes panākto vienošanos pārdot kādam pašlaik nenosauktam pircējam 59 110 lidsabiedrības akciju, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Akciju pārdošanas cena ir 9,6 miljoni eiro (6,72 miljoni latu), līdzekļi jau ieskaitīti lidsabiedrības kontā. Valsts, kas ir aviokompānijas kontrolpaketes turētāja, nav informēta, kas ir akciju ieguvējs. Privātais akcionārs - "Baltijas Aviācijas Sistēmas" - noliedz, ka būtu iegādājies akcijas.
Fliks skaidro, ka pārdot akcijas nolēma valde. Akciju turētājam nebūs balsstiesību un jau šonedēļ tas piedāvās valstij un BAS izmantot pirmpirkuma tiesības un akcijas atgūt. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" Fliks atklājis, ka akcijas ieguvusi finanšu kompānija, taču viņš neatklāja, kāda.
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) pagājušajā ceturtdienā vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vienīgo valdes locekli Fliku par iespējamām krāpnieciskām darbībām.
Šaubas par Flika spējām vadīt lidsabiedrību valdībai bija jau ilgāku laiku, un pagājušajā nedēļā valdība nolēma turpināt sarunas par valsts un "Baltijas Aviācijas Sistēmu" (BAS) proporcionālu līdzdalību pamatkapitāla palielināšanā, kas varētu prasīt kopumā 50 - 70 miljonus latu. Valdība arī esot jau nolūkojusi iespējamo pašreizējā "airBaltic" vadītāja pēcteci.