Par to ceturtdien pēc akcionāru sapulces žurnālistiem sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Pēc viņa teiktā, sapulce ir notikusi un "viss ir kārtībā". Sapulcē uzklausīts "airBaltic" prezidenta un 50% BAS daļu īpašnieka Bertolta Flika ziņojums par situāciju kompānijā. Fliks, kurš jau dažus mēnešus kompāniju vada, atrodoties ārpus Latvijas, akcionāriem ziņojis par lidsabiedrībā notiekošo ar videokonferences starpniecību.
Bez Flika ziņojuma ceturtdien akcionāru sapulce citus jautājumus neizskatīja, jo, pirms lemt par pamatkapitāla palielināšanu un uzņēmuma vadības nomaiņu, kā tas bija plānots, ir jāparaksta valdības piedāvātā vienošanās, kas paredz virkni nosacījumu valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijas pamatkapitālā.
Matīss skaidroja, ka vienošanās projektā ir arī jautājumi, ko bija paredzēts izskatīt akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien. Ar vienošanās parakstīšanu abas puses piekristu visiem nosacījumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, bet tā kā ceturtdien tā vēl nebija parakstīta, akcionāri sapulcē nevarēja lemt ne par pamatkapitāla palielināšanu, ne par vadības nomaiņu un citiem.
Tuvākajās dienās puses mēģinās parakstīt vienošanās projektu. Par vairākiem tajā iekļautajiem jautājumiem BAS un valsts jau ir vienojušās, piemēram, par lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika nomaiņu un līdzšinējā valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušanu. Kompromiss neesot panākts par atsevišķām detaļām, kuras neviena akcionāra pārstāvji nevēlējās atklāt. Par šīm detaļām joprojām notiekot sarunas.
Pagaidām arī nav oficiāli izvirzīti kandidāti darbam "airBaltic" valdē un padomē. Taču daži cilvēki esot uzrunāti darbam valdē. Nav izslēgts, ka padome varētu turpināt darbu bez izmaiņām jeb jau esošajā sastāvā, atzina SM valsts sekretārs.
BAS pārstāve Inga Piterniece žurnālistiem sacīja, ka neesot domstarpību par vienošanās projektu, bet ir atsevišķas tehniskas lietas, par kurām ir jāvienojas. Savukārt Matīss piebilda, ka vienošanas projekts ir ļoti apjomīgs un labāk jau tagad apspriest visas tehniskās un juridiskās lietas, nekā vēlāk atkal sēsties pie sarunu galda un risināt iespējamas problēmas.
Piterniece arī piebilda, ka akcionāru sarunas noritot pozitīvā gaisotnē. "Esam gandrīz uz vienas nots," teica Piterniece, izsakot cerību, ka jau "tuvākajās dienās tā dēvētā ""airBaltic" sāga" noslēgsies ar pozitīvu izsaukuma zīmi".
Arī Matīss pauda cerību, ka akcionāri jau tuvākajās dienās parakstīs vienošanos un varēs atgriezties pie sarunu galda akcionāru sapulcē.
"airBaltic" pārstāvis Jānis Vanags portālu "Delfi" informēja, ka pārtraukums akcionāru sapulcei izsludināts līdz otrdienai, 4.oktobrim, kad akcionāri sanāks, "lai pabeigtu pamatkapitāla palielināšanu pēc tam, kad akcionāri pilnībā būs vienojušies par tehniskajām detaļām".
Savukārt SM valsts sekretārs par iespēju akcionāriem atkal sanākt uz sapulci "airBaltic" pārstāvja minētajā nākamajā otrdienā portālam "Delfi" pavēstīja: "Ja visi priekšdarbi būs paveikti, tad [tas] ir iespējams."
"Delfi" jau vēstīja, ka ceturtdien sasauktajā lidsabiedrības akcionāru ārkārtas sapulcē bija paredzēts lemt par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu, jaunas valdes un padomes ievēlēšanu un citiem jautājumiem. Tiesa, lai varētu skatīt daudzus būtiskus jautājumus, vispirms līdz sapulcei aviokompānijas akcionāriem bija jāparaksta Latvijas valdības piedāvātais vienošanās projekts.
Tajā iekļauti visi valdības izvirzītie nosacījumi valsts naudas ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā. Vienošanās projekts paredz nomainīt pašreizējo lidsabiedrības prezidentu Fliku vadītāja krēslā, lauzt veco lidsabiedrības akcionāru līgumu, mainīt statūtus, nosakot, ka valdē ir trīs nevis viens valdes locekļi un pieci padomes locekļi tāpat kā līdz šim.
Ja privātais akcionārs BAS piekritīs parakstīt vienošanās projektu, tad valsts no savas puses aviokompānijā ieguldīs 57,6 miljonus latu, bet BAS proporcionāli akciju daļai lidsabiedrībā būs jāiegulda 50 miljoni latu. Valsts ieguldījumam nepieciešamie resursi tiks aizņemti Valsts kasē.
Valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Iepriekš valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram - BAS - garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".
BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.
Valdība augusta beigās nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, proti, Fliks prezidenta amatā, jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta un citi. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.