Foto: F64
Situācija nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", līdzīgi kā daudzās citās pasaules lidsabiedrībās, patlaban nav īpaši laba, tāpēc valdība vērtē iespējas, kā uzlabot uzņēmuma likviditāti tālākās darbības nodrošināšanai, otrdien pēc "airBaltic" provizoriskā audita ziņojuma izskatīšanas valdības slēgtajā sēdē žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis informēja, ka valdība vērtē vairākas iespējas, kā varētu uzlabot uzņēmuma likviditāti. Ministrs gan neatklāja, cik daudz uzņēmumā būtu jāiegulda tā maksātspējas uzlabošanai. Viena no iespējām apgrozāmo līdzekļu vairošanai varētu būt uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana.

Ministrs gan konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā naudu ieguldītu abi „airBaltic” akcionāri – valsts un SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), atkārtoti uzsverot, ka patlaban tiek vērtētas dažādas iespējas aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai.

Iepriekš Augulis izteicās, ka valsts šobrīd nevar investēt papildu līdzekļus uzņēmumā, ja tāda nepieciešamība rastos. Arī otrdien ministrs teica, ka Satiksmes ministrijai (SM) naudas nav, un diez vai arī valsts var atļauties iepludināt naudu kompānijā.

Ministrs apstiprināja, ka interesi par iesaistīšanos „airBaltic” izrādījis Lielbritānijā reģistrētais čārterreisu uzņēmums "Ocean Sky Aviation Ltd”, taču tas pagaidām ir vienīgais SM oficiāli saņemtais potenciālā investora piedāvājums, lai gan publiskajā telpā izskanējuši vēl dažādi paziņojumi, norādīja ministrs.

„airBaltic” pamatkapitāla palielināšana ir viens no izskatītajiem risinājumiem, lai kompānija turpinātu darbību strādāt un attīstītos, bet ir arī citi priekšlikumi, ko vērtē finanšu eksperti, kas nāks klajā ar saviem ierosinājumiem turpmākai valsts rīcībai aviokompānijā, informēja ministrs.

Valstij izdevīgākā likviditātes risinājuma izvēlei piesaistīti finanšu konsultanti no investīciju kompānijas "Prudentia", iespējams, tiks piesaistīti arī citi eksperti, stāstīja Augulis. Viņš pieļāva, ka līdz 25.jūlijā plānotajai "airBaltic" akcionāru sapulcei, kurā iekļauts arī jautājums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, valdība jau būs izšķīrusies par pieņemamāko risinājumu.

Jau vēstīts, ka pēc ekonomikas ministra Arta Kampara (V) publiski paustajām bažām par lidsabiedrības maksātspēju un "naudas izpumpēšanu" uzvirmojusi diskusija par situāciju aviokompānijā. Pēc Kampara paziņotā, ka aviokompānijai draud maksātnespēja, valdība lēma izveidot starpministriju darba grupu, lai koordinētu savstarpējo darbību un izbēgtu no atkārtotiem publiskiem paziņojumiem par iespējamajām negācijām kompānijā. Savukart "airBaltic" pauda sašutumu par Kampara pausto un vērsās prokuratūrā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu.

Satiksmes ministrija maija beigās pieprasīja prokuratūrai informāciju un "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, kurā minētas Flika iespējamas pretlikumīgas darbības.

KNAB norāda: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Pagājušajā nedēļā no amata atkāpās aviokompānijas "airBaltic" privāto akcionāru BAS pārstāvji uzņēmuma padomē - Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks, tā paralizējot uzņēmuma padomes darbu.

Nākamā "airBaltic" akcionāru pilnsapulce sasaukta jūlija beigās, un sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums ne tikai par jaunas "airBaltic" padomes ievēlēšanu, bet arī par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Par situāciju "airBaltic" izteicies arī Krievijas izcelsmes miljardieris, "Convers Group" līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, ar kuru saistītas "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) kreditējušās "Latvijas Krājbanka" un "Snoras banka". Viņš intervijā laikrakstam, "Dienas Binzess" šonedēļ norādīja, ka labi pazīstot personas, kas vēlas iegādāties "airBaltic", un esot pārliecināts, ka aviokompānijas darbs neapstāšoties, tomēr viņa pārstāvētais koncerns lidsabiedrībā ieguldīt neplānojot, jo "mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt".

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!