Foto: F64
Gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" izsniegto valdības aizdevumu kvalificētu kā valsts atbalstu, tad tā izsniegšana vispirms ar EK esot jāsaskaņo. Pretējā gadījumā atbalsts var tikt atzīts par pretlikumīgu un ir jāatmaksā, pat ar procentiem, otrdien vēsta laikraksts "Dienas bizness".

Laikraksts vēsta, ka pārsteidzīga valsts naudas aizdošana airBaltic var radīt pamatīgas nepatikšanas gan valstij, gan grūtībās nonākušajai aviokompānijai

"Valsts aizdevums tiek uzskatīts par likumīgu tikai no brīža, kad ir saņemta attiecīga EK atļauja," laikrakstu brīdinājis zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš no zvērinātu advokātu biroja "Railda, Lejiņš & Norcous", norādot, ka, tādējādi atbilstoši EK praksei par pretlikumīgu var atzīt arī valsts atbalstu, kurš pats par sevi netiktu aizliegts kā nesaderīgs ar ES iekšējo tirgu. Gadījumā, ja valsts atbalsts tiek atzīts par pretlikumīgu, saņēmējam tas ir jāatmaksā, norādot speciālisti.

Saskaņā ar līdzšinējo EK un Eiropas kopienu tiesas praksi, pretlikumīgi saņemts valsts atbalsts ES dalībvalstīm ir jāatgūst no saņēmējiem pat gadījumā, ja kompānijai tādēļ rodas maksātnespējas vai bankrota risks, otrdien vēsta laikraksts. Valsts kase jau pagājušajā piektdienā pārskaitījusi uz Satiksmes ministrijas kontu 16 miljonus latu ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā, taču oficiāls paziņojums par valsts atbalsta sniegšanu EK vēl tikai top. To laikrakstam pagājušajā nedēļā apgalvojis pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš stāsta, ka Satiksmes ministrija vēl gatavo dokumentus iesniegšanai gan EK, gan Starptautiskajam Valūtas fondam. EK oficiālu paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu "airBaltic" vēl nav saņēmusi, laikrakstam apliecinājis EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Vaicāts, vai valdības atbalstītais "airBaltic" glābšanas modelis, kas paredz sākotnēji izsniegt aviokompānijai aizdevumu 57,6 miljonu latu apmērā, bet pēc tam to kapitalizēt, pārvēršot akcijās, ir vērtējams kā valsts atbalsts, Augulis atbildējis: "Neapšaubāmi!".

Līdzīgi, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, domā zvērināts advokāts Zeltiņš, kurš laikrakstam norādot, ka EK, vērtējot aizdevumu "airBaltic", varētu izmantot tā dēvēto privātā investora testu.
"Tas nozīmē, ka EK vērtētu, vai valsts šajā gadījumā ir rīkojusies tāpat, kā rīkotos privātais investors, tas ir, saņem procentus par savu aizdevumu, ir izvērtējusi visus riskus. Neredzot starp akcionāriem noslēgto līgumu, es nevaru apgalvot, ka "airBaltic" ir saņēmis valsts atbalstu, taču publiski pieejamā informācija neliecina, ka privātā kapitāla tirgū aviokompānija tās pašreizējā finansiālajā stāvoklī būtu spējusi aizņemties šādus līdzekļus," apsvērumus, kas varētu liecināt, ka aviokompānija ir saņēmusi valsts atbalstu, laikrakstam skaidrojis Zeltiņš.

Laikraksts rīcībā esošā neoficiālā informācija liecinot, ka pirms trim nedēļām slēgtā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē lemts par atļauju Valsts kasei izsniegt aizdevumu "airBaltic", deputāti lēmuši, ka līdz šī gada beigām "airBaltic" aizdevumos saņems visu pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo summu, proti, 57,6 miljoni latu. Tomēr līdz brīdim, kamēr aizdevums tiks kapitalizēts, "airBaltic" par to būs jāmaksā procentu maksājumi – gada likme noteikta ap 13%.

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju, lai arī Valsts kasē līdzekļi "airBaltic" kreditēšanai ir pietiekami, ar Budžeta komisijas jau doto piekrišanu vien nepietiek. Patlaban tiekot izvērtēti divi varianti – viens no tiem paredz veikt 2011. gada valsts budžeta grozījumus, bet otrs – grozīt likumu "Par budžetu un finanšu vadību", savukārt sākotnēji apsvērtā ideja – "airBaltic" kreditēt, izmantojot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) starpniecību, esot atmesta, vēsta laikrakts.

Augulis uzskatot, ka jau pērn, kad valsts, izmantojot LVRTC starpniecību, "airBaltic" pamatkapitālā nolēma ieguldīt 15,6 miljonus latu, šāds finansēšanas modelis izvēlēts tādēļ, lai izvairītos no nepieciešamības saskaņot "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu ar EK.

Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards to laikrakstam kategoriski noliedzis: "Valstij vienkārši nebija naudas. Aprīlī vai maijā Flika kungs griezās pie manis, bija arī runājis ar premjeru, ka vajag palielināt pamatkapitālu... Atcerieties, kāda bija situācija ar budžetu – pēc miljarda samazinājuma, kad Satiksmes ministrijai visvairāk tika nogriezts, protams, tādas naudas nebija. Bet uzstādījums no premjera puses bija, ka tomēr ir jāpiedalās pamatkapitāla palielināšanā. Domājām, kamēr izdomājām, ka ir nauda, kas stāv Parex bankā un pieder Latvijas Valsts radio un televīzijas centram. Tāpēc arī tika tāds variants piedāvāts no mūsu puses."

Viņš arī laikrakstam uzsvēris, ka to, vai "airBaltic" pamatkapitāla palielināšana ir uzskatāma par valsts atbalstu, pērn pirms attiecīgā valdības lēmuma pieņemšanas ir vērtējusi Finanšu ministrija, kura atzinusi, ka konkrētajā gadījumā EK nav nepieciešams informēt par to, ka valsts iegulda "airBaltic" pamatkapitālā.

"Tādējādi Auguļa atzītais, ka 57,6 miljoni latu "airBaltic" pamatkapitālā tomēr ir uzskatāms par valsts atbalstu, varētu liecināt, ka kopš pērnā gada "airBaltic" finansiālā situācija un iespējas piesaistīt līdzekļus privātā kapitāla tirgū ir pasliktinājusies," secina laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!