To, pēc Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra Anrija Matīsa teiktā, paredz vienošanās starp "airBaltic" lielākajiem akcionāriem, proti, Latvijas valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).
DB atgādina, ka septembra sākumā nacionālās aviokompānijas ilggadējais prezidents Bertolts Fliks iesniedza Uzņēmumu reģistrā (UR) pieteikumu reģistrēt "airBaltic" pamatkapitāla izmaiņas, kas radušās saistībā ar "airBaltic" apmaksātā pamatkapitāla palielinājumu par aptuveni 59 100 latiem. Ja UR šīs izmaiņas būtu reģistrējis, valsts līdzdalība "airBaltic" saruktu līdz 46,77%, proti, valsts zaudētu vairākuma akcionāra statusu nacionālajā aviokompānijā.
Luksemburgā reģistrētā "Trasatlantic Holdings Company" par aptuveni 12% "airBaltic" akciju samaksāja nepilnus 10 miljonus eiro, taču ieguldījums konvertējamajās obligācijās, kam saskaņā ar iepriekš lemto, jau pērn bija jābūt dzēstām, obligāciju dzēšanas procesā tiks konvertēts aizdevumā "airBaltic", DB pirmdien skaidroja Matīss.
Vaicāts, kas notiks, ja "Trasatlantic Holdings Company" tomēr vēlēsies iegūt "airBaltic" akcijas, nevis kļūt par vienu no vairākiem nacionālās aviokompānijas kreditoriem, Matīss attrauca: "Tā jau būs viņu problēma, ka viņi ir iegādājušies neeksistējošas akcijas."
Laikraksts atgādina, ka vienošanās par likviditātes krīzē nonākušās nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanu, palielinot tās pamatkapitālu par aptuveni 107 miljoniem latu, tika panākta septembra beigās. Valsts, kas ir "airBaltic" kontrolpaketes turētāja, kompānijas pamatkapitālā ieguldīs 57 miljonus latu, taču akcionāru vienošanās ietvēra arī vairākus nosacījumus, tostarp par Flika nomaiņu, līdzšinējā akcionāru līguma izbeigšanu un savulaik skandināvu aviokompānijai SAS piederējušo "airBaltic" konvertējamo obligāciju dzēšanu.
"airBaltic" ilggadējais vadītājs Fliks pagājušajā nedēļā atkāpās no kompānijas prezidenta amata. Lidsabiedrības vadība pagaidām uzticēta "airBaltic" operāciju vadības direktorei Lailai Odiņai.