Viņa apgalvo, ka BAS nekad nav slēpis un neslēps savus īpašniekus un Latvijas valdībai "savi partneri lidsabiedrībā ir zināmi", norādot, ka valdības otrdien pieprasītā informācija par BAS patiesā labuma guvējiem tiks iesniegta trešdien.
Piterniece pauž viedokli, ka valdība, otrdien pieprasot BAS atklāt patiesos labuma guvējus, ir atradusi kārtējo ieganstu valsts kā akcionāra nespējai aktīvi iesaistīties nacionālās lidsabiedrības jautājuma risināšanā.
"Līdz šim no valdības puses ir sagaidīti skaļi apliecinājumi dalībai lidsabiedrībā un izpratnei par lidsabiedrības nozīmi Latvijas ekonomikā. Šobrīd privātais akcionārs ir izpildījis pilnīgi visus valdības izvirzītos nosacījumus, lai abi akcionāri kopīgiem spēkiem varētu attīstīt "airBaltic"," apgalvo BAS pārstāve, paužot neizpratni par valdības paziņoto, ka valsts varētu arī pārdot savas lidsabiedrības akcijas.
"Ir laiks uzdot jautājumu - kāda ir patiesā motivācija šādai valdības rīcībai? Vai Ministru prezidents ir gatavs apliecināt, ka netiek veiktas sarunas ar citu investoru, un vai netiek veikta apzināta "airBaltic" gremdēšana, lai pēc tam veidotu jaunu lidsabiedrību ar citu investoru?" paziņojumā presei vaicā Piterniece.
Pēc viņas sacītā, BAS pilda visus valdības nosacījumus jautājumā par "airBaltic", un tas ir ieinteresēts konstruktīvā sadarbībā un lidsabiedrības attīstībā.
Premjers līdz trešdienas pusdienlaikam šos dokumentus nebija saņēmis, un pagaidām nav skaidrības, vai arī sabiedrība uzzinās šos patiesos labuma guvējus, jo nav zināms, kāds būs dokumenta saturs un vai to varēs publiskot, portāls "Delfi" uzzināja premjera birojā.
Jau ziņots, ka augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) otrdien pēc slēgtās valdības sēdes atzina, ka Satiksmes ministrija (SM) un piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia" ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionāru BAS konceptuāli vienojušies par daudziem jautājumiem, kas bija svarīgi valsts lēmumam iepludināt līdzekļus aviokompānijā. Taču sarunas iestrēgušas jautājumā par BAS patiesajiem īpašniekiem, kā arī BAS garantijām, ka tam ir nepieciešamie līdzekļi proporcionālai pamatkapitāla palielināšanai.
Konsultantu "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka šobrīd nav zināms, kas stāv aiz BAS līdzīpašnieka Bahamu salās reģistrētā "Taurus Asset Management Fund Limited", līdz ar to nav skaidrs, vai šiem cilvēkiem ir nauda, ko ieguldīt lidsabiedrībā un vai viņi ir maksātspējīgi.
BAS un tās lielākā kreditora "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") pārstāvji valdības sēdē otrdien apgalvojuši, ka nepieciešamie resursi esot, taču uz daudziem precizējošiem jautājumiem viņi nav spējuši atbildēt, stāstīja Augulis. BAS un kreditora pārstāvji teikuši, ka šobrīd nav tādi apstākļi, lai šo informāciju atklātu, valdības sēdes diskusijas atstāstīja Krastiņš.
Privātā akcionāra pārstāvjiem gan ir cits viedoklis par otrdien valdības sēdē notikušo. "Krājbankas" vadītājs Ivars Priedītis, valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Piterniece pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka uz visiem valdības jautājumiem ir sniegtas atbildes, gan atturoties no plašākiem komentāriem par valdības sēdē spriesto.
Premjers sacīja, ka SM uzdots kopā ar "Prudentia" turpināt sarunas ar BAS un "Krājbanku" saistībā ar nodomu protokola parakstīšanu par valsts iesaistīšanos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā un kompānijas finansiālās situācijas stabilizēšanā. Arī premjers atzina, ka, lai gan daudzos jautājumos ar BAS mutiska vienošanās ir panākta, reālos darbos šie solījumi nav transformējušies.
Ja ar BAS neizdosies vienoties par visu nosacījumu izpildi, kas izvirzīti valsts naudas ieguldīšanai lidsabiedrībā, tad valdība varētu ķerties pie alternatīvo risinājumu izvērtēšanas - valsts pārdod visas tai piederošās lidsabiedrības akcijas BAS un aiziet no "airBaltic" vai arī ļauj tai virzīties uz maksātnespēju, veidojot jaunu nacionālu aviokompāniju. "Prudentia" pārstāvis gan noteica, ka abas šīs alternatīvas vēl netiek nopietni izvērtētas.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
